Pērnais gads būs pirmais kopš 2010. gada, kad samazinās no Latvijas aizbraukušo un palielinās iebraukušo iedzīvotāju skaits, liecina Centrālā statistikas pārvaldes prognoze. Saskaņā ar oficiālo statistiku visvairāk cilvēku no Latvijas aizbrauca 2010.gadā – gandrīz 40 000. 2017. gadā aizbrauca uz pusi mazāk - gandrīz 18 000, bet iebrauca no ārvalstīm, tajā skaitā atgriezās - 10 000.
NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne, kas pati piedalījusies vairākās tikšanās reizēs ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Radio stāstīja, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā NVA pilda arī EURES jeb Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla funkcijas, “mēs arī uzturam kontaktu ar mūsu tautiešiem ārvalstīs”.
“Pagājušajā gadā mēs šo sadarbību atsākām daudz intensīvāk, un gada nogalē mums bija vairākas vizītes Īrijā, Zviedrijā un Lielbritānijā. Tur mēs sapratām, ka nepieciešama tāda mājaslapas sadaļa, kur vienuviet mēs varētu sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem,” stāstīja Stašāne.
Viņa norādīja, ka būtiski pieaug jautājumu skaits par darba iespējām Latvijā, kādi dokumenti un izziņas jānoformē, pārceļoties uz Latviju, jautājumi, kas saistīti ar nodokļiem, par algām.
“Vidējas un augstas kvalifikācijas amatos mēs jau šobrīd varam konkurēt atalgojuma ziņā, bet jautājums ir par mazkvalificētajiem darbiem. 1000 eiro ir visbiežāk nosauktā alga. Mums ir arī ļoti cieša sadarbība gan ar Ārlietu ministriju, gan ar vēstniecībām. Man prieks, ka mēs valstī esam izveidojuši tādu vienotu modeli un sadarbojamies,” atzina Stašāne.
Vidzemes Augstskolas sabiedrības zinātņu projektu vadītāja Madara Narņicka pamatskolu un augstskolu pabeigusi Anglijā, kur ar ģimeni nodzīvoja deviņus gadus. Pēc bakalaura grāda iegūšanas mārketingā viņa nolēma meklēt darbu Latvijā, Valmierā, kur dzīvo radinieki, kas arī daudz palīdzēja. Darba meklējumus viņa sākusi, jau dzīvojot Anglijā.
“Viena no mājaslapām bija Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapa, arī CV.lv. Pieteicos vairākām vakancēm, man arī vairāki atbildēja, tai skaitā Vidzemes Augstskola,” stāstīja Madara.
“Es jau rēķinājos ar to, ka noteikti sākumā būs grūti. Valsts darbā Latvijā saņemu trīsreiz mazāk nekā Anglijā. Paveicās noīrēt lētu, izremontētu dzīvokli Valmierā,” stāstīja Madara.
Viņa atzina, ka pēc deviņiem gadiem Anglijā, atgriežoties Latvijā, viņa pat nezināja, “kāda ir banku sistēma, kodu kartes sākumā likās mistika, nodokļu grāmatiņa…”.
Viņa sprieda, ka “būtu ļoti forši, ja būtu tāda informācija pieejama” vienuviet internetā.
“Tie paši ģimenes ārsti. Atbraucot pēc tik ilga laika atpakaļ, grūti saprast, kā tā sistēma strādā, pirmie mēneši bija ļoti grūti. Es biju nolēmusi - ja divu mēnešu laikā visu nenokārtošu, braukšu atpakaļ. Bet viss kaut kā veiksmīgi iegrozījās, šobrīd viss kārtībā,” sacīja Madara.
Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Kristīne Stašāne stāstīja, ka ārvalstīs strādājošo interese par darbu Latvijā palielinās. Bet viņa uzsvēra, ka lēmums par atgriešanos jāpieņem atbildīgi.
“Tas, ko mēs kā Nodarbinātības valsts aģentūra vienmēr uzsveram, ka mudināt kādu atgriezties ir ļoti liela atbildība, tāpēc lēmums jāpieņem katram pašam. Tas, ko mēs no savas puses esam apņēmušies - lai cilvēkiem ir informācija un lai viņi saprot, kas Latvijā viņus sagaida un kur viņi savas iegūtās zināšanas un prasmes var izmantot,” skaidroja Stašāne.
Pērn Nodarbinātības valsts aģentūras CV un vakanču portālu izmantojuši vairāk nekā 25 000 mūsu valsts piederīgie ārvalstīs – visvairāk no Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Nīderlandes un Norvēģijas.
