Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Latvijas «LABDARIS.LV» izvēršas Krievijā

Panorāma

Londonā sākas pasaules vieglatlētikas čempionāts

Ārvalstu medicīnas studentu interesēs mīkstinās valodas prasības?

Ārvalstu medicīnas studentu interesēs grib mīkstināt valsts valodas prasības

Veselības ministrija (FM) rosina atteikties no prasības ārvalstu studentiem, kārtojot sertifikāciju, apliecināt valsts valodas prasmi. Ministrija šādi nākusi pretim augstskolu lūgumam, kas no ārzemēm piesaista medicīnas studentus, kuri šeit tikai mācās, bet strādāt Latvijā nedomā. Taču šīs ieceres oponenti saredz riskus.

Medicīnas studentiem no ārvalstīm, pēc vairāku gadu studijām kārtojot sertifikāciju, šobrīd tiek prasītas valsts valodas zināšanas C1 līmenī, kas ir augstākais. Tagad šo noteikumus iecerēts grozīt, prasību atceļot, un jau vasaras sākumā par to sāka spriest Ministru kabinetā. 

Pret grozījumiem iebilda Tieslietu ministrija un arī atsevišķas profesionālās organizācijas, piemēram, Latvijas Māsu asociācija, kā arī Latvijas Veselības darbinieku arodbiedrība.

Tomēr saskaņošana laiks praktiski beidzies un ministrija nolēmusi no ieceres neatkāpties, uzsverot, ka tas pamatā attiecas uz zobārstniecības studentiem. 

"Tā kā jau vairākus gadus arī mūsu augstskolas šo apmācības programmu eksportē un apmāca jaunos zobārstus arī no citām valstīm, kuri nepretendē strādāt Latvijā, specialitātē – zobārsts, kurā nav šī rezidentūra, beidzot viņi spēj runāt, jo viņi ir mācījušies, bet viņi nevarēja uzrādīt tik augstas zināšanu prasmes, un ziņo, ka viņi strādās ārpus mūsu valsts robežām, šo valsts valodas eksāmenu likšana apgrūtinātu šo studiju eksportētāju," teica VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole.

VM uzsver, ka prasības mediķiem, kas strādā mūsu valsts teritorijā, nemazinās. Ārstniecības iestāžu vadītāji būs atbildīgi, lai viņi pieņemtu darbā darbiniekus ar valsts valodas zināšanām.

Latvijas Māsu asociācija, kas kā sertifikācijas veicējs arī bija viena no institūcijām, ar ko noteikumi jāskaņo, satraucas, ka nav ņemti vērā iebildumi, un uzskata, ka jāizvērtē, vai izmaiņas ir samērīgas.

"Ja šis ieguvums attiecas uz mazu grupu, vienu universitāti, ja mēs grozam valsts līmeni, kas attiecas uz valsts valodu, vai tik tiešām dēļ ārzemju studentiem mums jāgroza likums? Arī no pacienta puses ārstniecības iestādes ļoti daudz tiek apspriests šis valodas likuma jautājums -  vai personāls runā vai nerunā," teica asociācijas prezidentes biedre Inese Budzila.

Asociācijā arī uzskata, ka tas būs papildu slogs darba devējam. Šobrīd, ja darbu sāk sertificēts mediķis, tas jau nozīmē apliecinājumu vajadzīgajām valodas zināšanām.

Tagad tās atsevišķi būs jāprasa darba devējam, kuru pārbaudīs Veselības inspekcija. Kad pirmo reiz šo ierosinājumu skatīja Ministru kabinetā, Tieslietu ministrija norādīja, ka, lai arī tie iecerēti nepilnu 300 zobārstniecības studentu dēļ, patiesībā ārstniecības personu skaitu, uz kurām attiektos minētie grozījumi, būs 50 000, ko gan noraida grozījumu autori. 

Drīzumā šis jautājums atkal būs valdības dienaskārtībā, lai pieņemtu galīgo lēmumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt