Arnis Račinskis radījis jaunu mūziku Latvijas Televīzijas ziņām

Pārmaiņas piedzīvojušas Latvijas Televīzijas ziņas, no jaunās LTV Ziņu studijas tās top jaunā vizuālā formātā, mainījies arī muzikālais noformējums – mūziķis Arnis Račinskis radījis jaunu skanējumu.

Sarunā Arnis Račinskis uzsver, ka LTV Ziņu dienesta piedāvājumu uztvēris kā pagodinājumu: “Latvijas Televīzija nav vienkārši televīzija, tā ir Latvijas televīzija. Līdzīgi kā ieiet Zaķusalas namā ir notikums, tāpat arī “Panorāma” ir notikums.”

Ziņu mūzikai jābūt specifiskai, brīvi savietojamai un kombinējamai ar citiem elementiem, piemēram, grafiku. “Jāspēj ieslēgt, izslēgt, atkārtot vai pamīšus savienot dažādas nianses, taču rezultātam vienmēr jābūt gludam.” Šādas mūzikas radīšanas uzdevums ir gana specifisks, bet arī interesants. Arnim šī bija pirmā pieredze veidot muzikālo pavadījumu “ziņu galviņai”, taču viņš guvis apstiprinājumu, ka šādas muzikālās identitātes radīšana ir atsevišķi eksistējošs mūzikas žanrs.

Kad dotais uzdevums ir jauns, nebijis, intriģējošs, iedvesma nav ilgi azotē jāmeklē: “Sākumā, spēlējot uz klavieru taustiņiem, nonāc pie kādas tēmas, kas pašam šķiet ievērības cienīga, lai paturētu to ilgāk. Šoreiz idejas, pirmās skices bira un bija gatavas ātri. Tālāk jau atliek tikai noslīpēt, salikt visu kopā – tās ir tehniskas nianses.”

Iedvesmojies no amerikāņu mūsdienu mūzikas autora Stīva Reiha (Steve Reich), kurš veido mūzikas gobelēnus, Latvijas Televīzijas ziņu mūzikā Arnis ar līdzīgiem izteiksmes līdzekļiem vēlējās panākt īpašo sajūtu, ka redzētais un dzirdētais ir īsts, silts un tuvs. “Šādā mūzikā ir vairāki elementi, vairāki slāņi. Ja to dotu nospēlēt dzīvam orķestrim, tad katram orķestra bedrē būtu, ar ko nodarboties. Jo ir daudzi mazi elementi, kas apkopoti lielākos.”

“Lai nekļūtu formāls, daudz eksperimentēju. Apzināti distancējos no elektroniskas izcelsmes, sintētiskām skaņām. Protams, tas nav simtprocentīgi iespējams, jo skaņu sintēzes moderni top datorā, tomēr mēģināju, lai skaņa būtu organiska. Latvijas Televīzija – tas ir pa īstam, līdz ar to arī skaņai jābūt īstai, jāveidojas organiskām un dzīvām asociācijām.”

Par mūziku ir grūti runāt, aprakstīt sajūtas. Tā ir jādzird. “Radītā ziņu mūzika ir viegli himniska, nepārsaldinot ar patriotismu. Mazliet dzenoša, gribētos teikt, ka skrejoša. Bet nevienam vakarā uz “Panorāmu” nav jāskrien. Ziņas ir kas tāds, ko gaidām. Līdz ar to skanējums vēsta – hei, ir laiks redzēt!”

“Ziņu mūzikā nedaudz jābūt pompozitātei, jo tās tomēr ir sabiedriskajā televīzijā, tomēr sagaidām gana tīru un askētisku skanējumu. Tajā ir pulsējošs fons, kuru nepamani, bet vienlaicīgi tas rada īpašu sajūtu, savelk visu kopā. Un atkārtojot vairākkārt, ar laiku top skaidrs, ka skatāmies tieši Latvijas Televīzijas ziņas, nevis ko citu. Zemapziņā šī skaņa jau ir kļuvusi par asociāciju.”

Mūziķis tomēr uzsver, ka viņš nebūt nav svarīgākais: “Esmu tikai instruments, kurš mēģina saprast, kādas ir Latvijas Televīzijas ziņas. Mazāk mākslinieks, vairāk instruments, kurš cenšas saprast kontekstu un televīzijas vēlmes.”

“Viss, ko es varēju darīt, bija mēģināt iemiesot šo Latvijas Televīzijas garu. Ceru, ka tas ir izdevies! Tāpat kā man bija lepnums šo mūziku radīt, ceru, Latvijas Televīzija ar tādu pašu lepnumu to atskaņos!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt