Sarkaņu, Gārsenes, Aulejas un Bērzgala pamatskolās pēdējie zvani jau ir noskanējuši. Kopā četrās nu jau slēgtajās pamatskolās pagājušā mācību gada sākumā mācījās vien simts bērnu.
Vislielākā no slēgtajā skolām bija Sarkaņu pamatskola Madonas novadā, kurā mācījās 40 bērnu.
"Pamats ir sarūkošais bērnu skaits šajā skolā. Tāpat arī nepietiekamais finansējums pedagogu darba samaksai, kas izriet no iepriekš minētā. Arī ģeogrāfiskais izvietojums, jo tuvumā ir pilsēta. Skola atrodas kādu sešu, septiņu kilometru attālumā no Madonas centra. Visi šie faktori pašvaldībai lika pieņemt šādu lēmumu šī gada sākumā," atzīst Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
Arī citas Madonas novada skolas gaida pārmaiņas. Visdrīzāk Mārcienas pamatskola pēc gada pārtaps par Mārcienas sākumskolu. Tuvākajos gados par sākumskolu varētu pārtapt arī Mētrienas pamatskola.
Savukārt abas Madonas lielākās vidusskolas tiks apvienotas pēc diviem gadiem, arī sarūkošā skolēnu skaita dēļ.
Tikmēr netālu esošajā Jēkabpils novadā slēgtā Bērzgala pamatskola bija viena no mazākajām pamatskolām Latvijā. Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele stāsta, ka Jēkabpils novada pašvaldība skolas slēgšanu apsvēra jau ilgāku laiku.
"Katru mācību gadu liekas "vēl jau, vēl jau, nu, vēl jau", kamēr jāsaka, ka šī gada ziemā, kad skolā palika vairs tikai 14 skolēni, tad nu tomēr deputāti izšķīrās, dome izšķīrās, ka skola ir jāslēdz," atzīst Ūbele.
Palikušie Bērzagala pamatskolas skolēni mācības turpinās citās novada skolās. Kamēr Sarkaņu pamatskolas telpās Madonas pašvaldība ierīkos muzeju un amatniecības centru, Jēkabpils novada pašvaldība vēl nezina, ko iesākt ar tukšo Bērzgala pamatskolas ēku.
"Protams, ir lielas rūpes par šo ēku, jo skola ir sakārtota, centrālā apkure ierīkota. Visi logi ir jauni, telpas ir sakoptas un viss ir kārtībā. Bet laukos daudzas skolas stāv tukšas, un nebūtu jau arī te tāds lielais brīnums," pauž Ūbele.
Skolu tīkla optimizācija būs viens no nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas galvenajiem darbiem.
Kamēr pēdējo 10 gadu laikā skolu skaits ir samazinājies par aptuveni ceturto daļu, skolēnu skaits ir sarucis straujāk - par trešdaļu. Priekšlikums, ko Izglītības ministrija virzīs valdībā, ir noteikt minimālo skolēnu skaitu desmitās klases atvēršanai. Lauku vidusskolās 10. klases atvēršanai būs jābūt vismaz 12 skolēniem, novadu pilsētās -18, taču republikas pilsētās - 22 skolēniem. Pašvaldības gan varēs lemt klases atvērt tik un tā, taču tad vismaz daļa skolotāju atalgojuma pašvaldībām būs jāsedz no sava maka. Kopumā noteikumi varētu apgrūtināt 10. klases atvēršanu vairāk nekā 80 vidusskolās.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile uzsver, galvenais ir par esošo naudu veidot pēc iespējas kvalitatīvākas skolas. "Mūsu aicinājums ir apzināties realitāti. Veidot spēcīgas vidusskolas, kur par saprātīgām izmaksām var nodrošināt izcilu kvalitāti. Mums ir vajadzīgas iespējas bērniem visā Latvijā iegūt patiešām kvalitatīvu vidējo izglītību," saka Seile. "Es neapgalvoju, ka nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu izglītību piecu bērnu skolā, teorētiski tas ir izdarāms, bet es domāju, mēs visi ļoti labi saprotam, ka tad izglītības nodrošināšanas izmaksas ir ļoti, ļoti dārgas, ko nevar atļauties neviena valsts pasaulē," viņa norāda.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas pēdējā laikā daudz kritizē ministriju par pedagogu algu modeļa izstrādi, rauc pieri arī par skolu tīkla sakārtošanu.
Arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Edgars Grigorjevs stāsta, ka skolēnu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs klases atvēršanai. "Viena lieta ir statistika, kvantitatīvie dati un skolēnu skaits, bet otra lieta, kas būtu jāņem vērā, ir kvalitāte. Ja mazā skolā ir augsta kvalitāte, tad par to var maksāt," norāda Grigorjevs.
Arodbiedrību arī uztrauc, vai skolotājiem, kuri zaudēs darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, būs pienācīgs sociālais spilvens. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure piekrīt arodbiedrībai, ka skolas slēgšanas lēmumā ir jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, tās atrašanās vieta. "Mēs šobrīd vēlamies pieņemt lēmumu par skolu, viņu ieliekot „Excel” tabulā. Taču tas jādara, izvērtējot katru skolu individuāli. Līdz ar to nevar būt viens rādītājs, lai izlemtu skolas likteni," pārmet Dundure.
Latvijas Pašvaldību savienība un skolotāju arodbiedrība arī norāda, pagaidām ministrija nav uzrādījusi aprēķinus, kas tieši parādītu, cik daudz naudas varētu ietaupīt.
