Rēzeknes novada Lendžu pagasta Kalnezeru katoļu pamatskolā šobrīd mācās 41 skolēns. Prognozes liecina, ka nākamajā mācību gadā to skaits te varētu sarukt līdz 32 audzēkņiem. Tādēļ ir priekšlikums finansiālu apsvērumu dēļ šo mācību iestādi slēgt, ne bez nožēlas atzīst skolas direktore Kristīne Leščinska.
“Nav bērnu, mums ir tikai mūsu pagasta bērni, nav apkārtējo pagastu bērnu. Lai arī iedzīvotāju skaits pagastā nepaliek mazāks, bet iedzīvotāju vecums paliek lielāks un līdz ar to potenciālie bērni visi būs izmācījušies, un jaunās ģimenes arī labprāt laistu bērnus mūsu skolā, bet tomēr to ir par maz,” saka Leščinska.
Lai arī padomju gados, kad darbu vietējiem nodrošināja kolhozs, te mācījušies aptuveni 100 skolēnu, šobrīd nereti Lendžu iedzīvotāji savus bērnus izvēlas sūtīt uz padsmit kilometrus attālajām Rēzeknes pilsētas skolām.
Šobrīd tuvākā skola ir sešus kilometrus attālajā Bērzgalē, bet, tā kā arī tur mācās vien 50 skolēnu un ir apvienotās klases, vecāki jau šobrīd apsverot arī citu skolu piedāvājumu. “Daļa vecāku jau ir teikuši par bērnu sūtīšanu uz Rēzeknes skolām, sevišķi tie, kas vecākajās klasēs mācās un kas arī jau tālāk domā mācīties kaut kādas ģimnāzijās, bet zinot to, ka novads ceļu neapmaksās un ņemot vērā vecāku materiālo stāvokli, daļa vecāku izvēlēsies arī tuvākās skolas,” skaidro Leščinska.
Kalnezera pamatskolas 8.klases skolnieces Jūlija, Agnese un Liāna jau šobrīd nolēmušas nākamajā mācību gadā 9.klasē mācības turpināt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā, jo jau šobrīd dažādus interešu izglītības pulciņus pēc stundām apmeklē pilsētā.
Arī skolotāji iespējamo skolas slēgšanu lielākoties uztverot ar izpratni, zina teikt skolas direktore Kristīne Leščinska. “Mēs redzam situāciju, saprotam mūsdienu prasības, kādas ir vajadzīgas gan izglītībai, gan visam pārējam un ka tagad mūsdienu bērnam vajag prast komunicēt, aizstāvēt savu viedokli. Tādā mazā skolā, kur ir ģimeniska atmosfēra, iespējams, tas neveidojas. Ir grūti realizēt visus standartus, ja klasē ir vien trīs skolēni: grupu darbi un viss pārējais izpaliek,” saka Leščinska.
“Demogrāfiskā situācija diemžēl ir tāda, kāda tā ir - četru gadu laikā skolēnu skaits skolās samazinājies par 300 bērniem un pirmsskolās par 200 bērniem” izglītības iestāžu optimizēšanas nepieciešamību Rēzeknes novadā skaidro Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis.
“Kad 2009.gadā tika izveidots modelis ''nauda seko skolēnam'', mums vēl bija diezgan lielas skolas ar lielu skolēnu skaitu – principā visas vidusskolas,” norāda Deksnis. „Zināmā mērā mēs naudu pārdalījām starp skolām un no vidusskolām novirzījām uz pamatskolām. Tagad arī šajās vidusskolā bērnus skaits ir krietni samazinājies un īpaši vairs līdzekļu nav, ko pārdalīt priekš mazām skolām, līdz ar to skolai būtu jāizdzīvo no tās nauda,s ko valsts iedala. Pašvaldība jau pēdējos gados finansē pagarināto dienas grupu skolotājus, arī daļēji skolu bibliotekārus un daudz interešu izglītībā ieguldām. Principā šos līdzekļu vairs nav, ko no pašvaldības varētu dot. Līdz ar to mēs nevarēsim nodrošināt tādu faktoru kā izglītības kvalitāti, jo šajās mazajās skolās tādā gadījumā būtu jāapvieno kopā trīs klases,” stāsta Deksnis.
Tādēļ, izvērtējot optimālākos risinājumus, jau aizvadītā gada nogalē īpaši izveidota darba grupa izstrādājusi priekšlikumu par skolēnu skaita ziņā mazāko Kalnezeru Katoļu pamatskolas un Zarečnajas pamatskolas slēgšanu jau ar šī gada augustu, kas pašvaldības budžetā kopumā ļautu ietaupīt vairāk kā 120 000 eiro, taču tajā pašā laikā darbu zaudēt varētu vismaz 10 skolotāji.
Jautājums par Rēzeknes novada skolu tīkla optimizēšanu, kā arī Mākoņkalna pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju, to izveidojot par citas pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību, tiks lemts jau šo ceturtdien, 18. februārī, novada domes sēdē.
Par trīs skolu slēgšanu jau ar nākamo mācību gadu lēmusi arī Krāslavas novada pašvaldība.
