Dienas ziņas

Pēta velotūrisma iespējas Latgalē

Dienas ziņas

Lielvārdes domē par talku saņem arī atalgojumu

Armēņu piemiņas pasākumi Latvijā

Arī Latvijā dzīvojošie armēņi piemin genocīda upurus

Notikušo armēņu genocīdu piektdien pieminēja arī Latvijā dzīvojošie armēņi. Viņi pulcējās sēru brīdī  pie sava Krusta akmens Vecrīgā, bet pēcāk ar plakātiem un Armēnijas karogiem rokās devās uz Turcijas vēstniecību, tā paužot savu protestu pret šo masu slepkavību un Latvijas nevēlēšanos to atzīt arī starptautiski.  

Krusta akmens hačkars jeb sarkanbrūnā vulkāniskā akmens stēla pretī Bastejkalnam piektdien pulcēja tos armēņus, kuri dzīvo un strādā Latvijā. Te viņiem ir ģimenes, bērni, savi restorāni, kafejnīcas vai cita nodarbošanās. Taču piektdien viņus vienoja sāpes par to, ko pārdzīvoja tautieši pirms simt gadiem.

“Studiju gados Erevānā es arī biju Cicernakaberdā, kur tauta plūst straumēm, lai pieminētu,” stāstīja tulkotāja Valda Samiņa, kas studējusi Erevānā.

Lai gan šo genocīdu atzinušas daudzas pasaules valstis, arī  Lietuva, Krievija, Polija, Vācija, Francija, Kanāda un citas,  - Latvija, kas pati piedzīvojusi deportācijas un izsūtīšanu, armēņu genocīdu oficiāli nav atzinusi.

“Armēņu genocīds bija pirmais genocīds pasaulē!” piemiņas pasākumā norādīja Latvijā dzimusi armēniete Ņina Viladjana.

Pēc piemiņas brīža armēņi plašā gājienā devās uz Turcijas vēstniecību. Pati Turcija oficiāli nekad nav atzinusi savu atbildību par šo tautas masveida iznīcināšanu. Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir pieminējusi armēņu tautas upurus.

Arī piektdien Erevānā atrodas Saeimas spīkeres biedrs Gundars Daudze, kas piedalījās piemiņas pasākumos.

Vienlaikus esot svarīgi panākt vienotu faktu interpretāciju par šiem notikumiem, taču, kā uzsver valsts sekretāre, Latvija no savas pieredzes zinot, ka tas var būt grūti un izaicinoši. Tāpēc ir ne tikai jāizvērtē vēsture, bet arī jārod jaunas iespējas, lai samierinātu Turcijas un Armēnijas tautas. Patlaban abu valstu starpā nav pat diplomātisko attiecību. 

Jau vēstīts, ka piektdien Armēnijā un citviet pasaulē, kur dzīvo armēņu kopienas, piemin pirms 100 gadiem notikušo genocīdu pret armēņu tautu. Bojā toreiz gāja ap 1,5 miljoniem armēņu, taču miljoni izceļoja uz citām valstīm. Genocīdu ir atzinušas vairāk nekā 20 valstis. Turcija uzsver, ka genocīds nav noticis. Slaktiņš bijis Pirmā pasaules kara ietvaros un bojā gāja 300 000 – 500 000 armēņu, taču dzīvības zaudēja arī turki, norāda Turcija. Armēnija šim skatījumam nepiekrīt, norādot, ka notikušais bija mērķtiecīga citas tautas iznīcināšana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt