Laikraksta „Jaunais Vēstnesis” žurnāliste Māra Grīnberga informē, ka aptaujātie pašvaldību vadītāji lielākoties ar jaunās reformas projektu vēl nav paguvuši tā pa īstam iepazīties, un par to izsakās piesardzīgi, uzskatot, ka vēl nav pagūts izvērtēt iepriekšējās reformas radītos ieguvumus un zaudējumus. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe uzskata, ka reforma ir izdomāta tikai ķeksīša pēc. Viņasprāt, vajag ļaut novadiem strādāt tā, kā tie pašlaik strādā, un nevajadzētu veikt reformu reformas pēc. Rodas tāds iespaids, ka īsti nav, ko darīt un tad izdomā jaunu reformu.
Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs uzskata, ka Latvijā pašvaldību ir par daudz. Viņaprāt, arī iepriekšējais modelis, kad no 537 pašvaldībām palika 118 jau bija sasniegums, bet arī šis modelis sevi nav īpaši attaisnojis. Diezgan komfortabli jūtas tās pašvaldības, kas atrodas apkārt pilsētām, bet tālāko pašvaldību iespējas ir ierobežotas. Jēkabpils ir gatava reformai un ir par to, lai izveidotos viena liela pašvaldība bijušā Jēkabpils rajona teritorijā, kā tas jau ir piemēram, Talsu un Tukuma novadā. Lauku cilvēkiem no tā sliktāk nebūšot.
Krustpils novada domes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs spriež, ka pašvaldība ir diezgan dīvainā situācijā, jo novada centrs atrodas Jēkabpils pilsētā. Viņš pret reformu visumā neiebilst: “Šīs reformas kopējai attīstībai dod kādu bonusus, varbūt ir kādas iespējas Eiropas Savienības naudu piesaistīt. Bet, ja mēs domājām par cilvēkiem, par to, ko iegūst konkrēta pagasta iedzīvotājs… Nu nezinu, vai šiem lielajiem veidojumiem finansējums nenogulsnēsies tikai tuvāk centram.”
Pārsvarā cilvēki tomēr uzskata, ka mūsu valstī ir kārtojami arī svarīgāki jautājumi, nekā teritoriju apvienošana, kas atkal prasīs milzu līdzekļus.
