Arī ekonomikas augšupejas laikā zupas virtuves arvien pieprasītas

Lai arī statistikas dati atspoguļo pozitīvu ekonomiskās situācijas attīstību, tomēr vēl aizvien liela Latvijas sabiedrības daļa atrodas nabadzības slazdā. Palīdzības roku krīzes stāvoklī sniedz daudzas nevalstiskas un reliģiskas organizācijas, kā arī pašvaldības, nodrošinot trūcīgajiem bezmaksas maltītes. Rīgā darbojas četras zupas virtuves, visā valstī - vairāki desmiti. Visbiežāk trūcīgie aicināti paši doties pēc ēdiena, jo nogādāt to katram cilvēkam mājās ir dārgi. Tomēr tāds pieprasījums ir. 

Lielākais gatavo maltīšu skaits tiek nodrošināts galvaspilsētā. Katru dienu, tostarp svētkos, no pulksten 12 līdz vieniem dienā strādā zupas virtuve Krišjāņa Barona ielā 126, kur atrodas Pareizticīgās Baznīcas klosteris. Tajā zupu vai putru var saņemt jebkurš krīzes situācijā nonākušais. Nekādi dokumenti cilvēkam nav jāuzrāda. 

Zupas virtuves - atbalsts krīzē nonākušiem cilvēkiemElla Semjonova

    Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice pastāstīja, ka bezmaksas maltīšu pakalpojums ir pieprasīts un novembrī Rīgas dome līdzfinansēja 13 650 porcijas. Novembrī pašvaldības nodrošināto porciju skaits ir aptuveni par tūkstoti lielāks nekā oktobrī. Pašvaldība līdzfinansē zupas virtuves pakalpojumus līdz 650 porcijām dienā. Pārējo organizācijas sarūpē par savu naudu. Oktobrī organizācijas izdalīja 15 450 porciju.  

    Zupas virtuves pieprasītas gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas

    Rīgā zupas virtuves pakalpojumi tiek nodrošināti četrās vietās:

    Daugavgrīvas ielā 1 (Āgenskalna apkaimē)
    Krišjāņa Barona ielā 126
    Krišjāņa Barona ielā 56
    Laktas ielā 8, k-1

    Oktobrī organizācijas izdalīja 15 450 porcijas, no tām 12 600 porcijas līdzfinansēja Rīgas dome

    Mazaizsargātu personu grupas ēdina sešās vietās Rīgā:

    Maskavas ielā 250
    Zaļenieku ielā 40
    Slokas ielā 33
    Brīvības gatvē 399-601
    Tvaika ielā 54/3
    Stūrmaņa ielā 25-18
     

    • 2017. gadā šajās sešās ēdiena izsniegšanas vietās kopā tika izdalītas 592 651 porcijas par kopējo summu 1 490 227 eiro
    • 2016. gadā, tika izdalītas 628 289 porcijas par kopējo summu 1 447 398 eiro


    2017. gadā ēdināšanas pakalpojumu saņēma 3 180 ģimenes (personas)

    Avots: RD Labklājības departaments

    Labklājības departamenta pārstāve ir novērojusi, ka

    kopējais zupas virtuves pakalpojuma saņēmēju skaits ar katru gadu samazinās.

    „Mēs redzam, ka šis skaits samazinās, jo situācija sabiedrībā uzlabojas," sacīja Brice. "Cilvēki ir pieraduši, ka zupas virtuve ir vairāk bezpajumtniekiem. Tas ir atbalsts krīzes situācijā.. iespēja bez maksas, bez dokumentiem paēst kaut vienreiz dienā. Tas nav tikai bezpajumtniekiem domāts pakalpojums.” 

    Samazinās arī cita saistīta pakalpojuma saņēmēju skaits. Sešās vietās Rīgā pašvaldība nodrošina siltu ēdienu mazaizsargāto personu grupām. Novembrī dome līdzfinansēja 42 500 porciju. Par šo iespēju iedzīvotājus informē jau sociālajā dienestā. Papildinformāciju var saņemt, zvanot pa Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 vai departamenta mājaslapā.

    „Vienkārši cilvēkiem ir jāiet, jādara, jo uz mājām mēs nepiegādājam šīs pusdienas," paskaidroja Brice. "Ir pašiem jāsagatavo tīri trauki vai [var] uz vietas paēst. Galvenais ir aiziet uz šīm vietām un aukstajā laikā paēst silto maltīti.”

    Zupas virtuvi valmieriešiem piedāvā biedrība „Kristīgais žēlsirdības centrs”. Tās priekšsēdētāja Gaida Pevko pastāstīja, ka

    ir jauna tendence – aizvien vairāk parādās vientuļi cilvēki.

    "Kuriem ģimenes lietas nav sakārtotas, bērni izauguši, aizbraukuši, pašiem slimība ir, vai pēc slimnīcas," situāciju Valmierā raksturoja Pevko. "Viņi nāk pie mums gan ar sociālā dienesta pārvaldes norīkojumu, gan tāpat. Mēs viņiem palīdzam.”

    Ik dienu gards ēdiens tiek sarūpēts aptuveni 50 valmieriešiem, puse no tiem ir bērni no maznodrošinātām ģimenēm, puse - pieaugušie. Pirms 10 gadiem zupas virtuve nodrošināja aptuveni trīsreiz lielāku porciju skaitu. Finansiāli palīdz Valmieras dome, svaigus produktus ziedo pārtikas uzņēmumi, zemnieki un arī vietējie iedzīvotāji.

    „Mums prieks palīdzēt maznodrošinātām ģimenēm, kur parasti ir lielāks bērnu pulciņš," uzsver Pevko. "Šīm ģimenēm vajadzību tiešām ir ļoti daudz. Tā nav tikai viena zupa, bet arī kompleksās pusdienas, pirmais, trešais, maizīte, ziedojumi, ar kuriem mēs varam padalīties. Ēdienkarte ir diezgan bagātīga.”

    Biedrības vadītāja Pevko atzīst, ka

    nepieciešamība aizvest ēdienu līdz iedzīvotājiem, kuriem ir grūtības atnākt pašiem, kļūst aizvien izteiktāka.

    Tādēļ pašlaik tiek domāts, kā ēdienu varētu pievest klāt veciem ļaudīm mājās. Tas būtu labs pakalpojums un Valmierā vajadzīgs, sacīja Pevko. "Strādājam, lai to varētu nodrošināt – ar transportu, ar cilvēkiem. Tas vēl ir procesā,” viņa piebilst.

    Savukārt Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzskata, ka kopēja labklājības līmeņa celšanās valstī nav būtiski mainījusi pieprasījumu pēc bezmaksas ēdiena. „Gan pēc atsevišķu pašvaldību pasūtījuma, gan caur Eiropas atbalsta programmu, mums kopumā apmēram 10 dažādas zupas virtuves dažādās Latvijas vietās darbojas,” pastāstīja Līkops.

    "Trūcīgo iedzīvotāju skaits kopumā Latvijā samazinās, bet tas samazinās tāpēc, ka iedzīvotāju skaits samazinās.

    Ja runājam, cik daudz iedzīvotāju ir bagātāki vai nabadzīgāki, tā proporcija sevišķi daudz nemainās,” viņš piebilda.

    Pēc Labklājības ministrijas datiem, pēdējos piecos gados cilvēku ar trūcīgas personas statusu skaits samazinājies uz pusi. Ja 2013.gadā bija 134 300 trūcīgu personu, tad 2017.gadā šāds statuss bija 62 300 cilvēkiem. Taču, kā liecina Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati, 2017.gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Latvijā bija pakļauti 28% visu iedzīvotāju, un tas ir vairāk nekā pusmiljons cilvēku.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti