Apgabaltiesas pārstāvis Sandis Zellis aģentūrai LETA skaidroja, ka apgabaltiesa lietu vēlreiz izskatīja pēc būtības. Savā spriedumā tiesa ir pievienojusies pirmās instances spriedumā iekļautajai motivācijai, tomēr tas nav analogs Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama spriedumam.
Zellis norādīja, ka būtiskākā atšķirībā abu tiesu spriedumos ir saistīta ar to, ka
valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju Šicu jau ir izbeigtas, attiecīgi tiesa vairs nevar lemt par VM rīkojuma atcelšanu un Šicas atjaunošanu valsts civildienesta ierēdņa amatā.
Tiesa tikai varēja izvērtēt šī rīkojuma tiesiskumu, ņemot vērā, ka Šica pieteikusi arī prasījumu par atlīdzinājumu.
Ievērojot minēto, apgabaltiesa nosprieda apmierināt pieteikumu daļā - atzīt par prettiesisku VM rīkojumu. Proti, pirmā instance norādīja, ka rīkojums atceļams, bet apgabaltiesa motivējusi, kādēļ tas nav iespējams, un atzinusi šo rīkojumu par prettiesisku.
Pārējā daļā nospriestais atbilst pirmās instances tiesas nospriestajam.
Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
KONTEKSTS:
2017.gada aprīlī VM nolēma rotēt līdzšinējo VI vadītāju Mežsargu uz zemāku amatu iestādē, no kuras vadītājas amata viņa jau iepriekš tika aizrotēta. Šoreiz viņai tika piedāvāts ieņemt VTMEC direktora vietnieces amatu. Rotācija piedāvāta arī Mežsargas vietniecei Šicai, kura pauda, ka šo lēmumu uzskata par neizvērtētu, turklāt viņai neesot jaunajam amatam - Valsts sporta medicīnas centra direktora vietnieka fiziskās veselības aprūpes jautājumos - nepieciešamā izglītība veselības aprūpē.
Abas bijušās VI darbinieces saskaņā ar VM rīkojumu darbu jaunajos amatos sāka pagājušā gada 2.maijā.
Pirmās instances tiesa uzlika VM par pienākumu viena mēneša laikā atjaunot Šicu inspekcijas Līgumu uzraudzības nodaļas vadītājas amatā, no kura viņa tika "aizrotēta", vai amatā, kas ir pēc iespējas līdzvērtīgs tam. Tāpat tiesa uzlikusi par pienākumu Latvijai atlīdzināt Šicai personisko un morālo kaitējumu 1000 eiro apmērā, turklāt ministrijai arī publiski jāatvainojas Šicai.
Šicas pārcelšanā, tiesas ieskatā, nebija vērojams neviens no Valsts civildienesta likumā minētajiem mērķiem, kuru sasniegšanai ministrijai būtu tiesības pārcelt ierēdni citā amatā, proti, lai nodrošinātu labu pārvaldību, uzdevumu efektīvu izpildi, sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ministrija savas tiesības pārcelt ierēdni citā amatā izmantojusi pretēji pilnvarojuma jēgai un mērķim. Administratīvā rajona tiesa atzinusi VM rīkojumu par prettiesisku un atceļamu.
Tiesas procesa laikā ministrija nav spējusi sniegt "loģisku un saprotamu pamatojumu", kāpēc pārcelšana atbilst labākajām valsts pārvaldes interesēm, norādīts spriedumā.
