"Rail Baltica" būvniecības darbi plānoti pa posmiem, prioritāri dienvidu virzienā posmā Misa–Lietuvas robeža. Šāda stratēģija ļaušot nodot ekspluatācijā līniju posmos uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas.
Ministrija arī norādīja, ka likumā ietvertās normas atvieglos projektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības darbus. Tāpat tajā izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu laikā.
Likums konkretizē "Rail Baltica" projektam izsniedzamo tehnisko noteikumu tvērumu, lai izvairītos no nesamērīgu un uz projektu neattiecināmu prasību izvirzīšanu tā īstenošanai. Noteikts, ka ar projekta realizāciju saistīto būvdarbu maksimālais veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi.
Kultūras pieminekļi
Likums paredz regulējumu rīcībai ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas "Rail Baltica" projekta īstenošanas teritorijā,
izņēmuma kārtā pieļaujot kultūras pieminekļa izslēgšanu no aizsargājamo objektu saraksta.
Paredzēts saglabāt "Rail Baltica" projekta īstenošanas teritorijā esošus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļus vai to daļas.
Ja kultūras pieminekļa pilnīga vai daļēja saglabāšana esošajā vietā nebūs iespējama un tas atbildīs noteiktiem kritērijiem, Ministru kabinets izslēgs to no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izdos nosacījumus attiecīgā kultūras pieminekļa izpētei, fiksācijai, pārvietošanai vai tā vērtīgāko daļu vai fragmentu demontāžai un saglabāšanai.
Koku ciršana
Likums atļaus ar "Rail Baltica" un tā būvniecību saistīto būvju teritorijā nocirst aizsargājamu koku, ja nav alternatīvu risinājumu.
Šādā gadījumā ir jāsaņem arborista pozitīvs atzinums un Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
Bezsaimnieka manta
Likumprojekts ietver regulējumu arī bezīpašnieka lietai un bezmantinieku mantai, kā arī rezerves zemes fondā ieskaitītai zemei. Paredzētie risinājumi paātrinās zemesgabalu iegūšanu "Rail Baltica" projekta būvdarbu veikšanai un līdz ar to arī kāpinās projekta īstenošanas tempu.
Projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru prasības un normatīvajos aktos noteiktos gadījumos tiesu izpildītājs neturpina atsavināšanu, nodos Satiksmes ministrijai.
Ministrijai paredzēta arī iespēja izmantot uz valsts vārda ierakstītu neapbūvētu rezerves fonda zemi atlīdzības kompensācijai par sabiedrības vajadzībām atsavināmo privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
