Kā informēja Veselības ministrijā, saskaņā ar plānu tiks:
- veidoti jauni ambulatori centri reģionos;
- ieviesta Latvijā jauna ārstēšanas pieeja cilvēka veseļošanos atbalstīs multidisciplināra komanda, kurā ir ne tikai ārsts psihiatrs, bet arī nemedikamentozās ārstēšanas speciālisti – psihologi, mākslu terapeiti, fizioterapeiti, ergoterapeiti u.c.;
- apmācīti ģimenes ārsti, lai viņi veiktu savlaicīgu psihiskās veselības diagnostiku un ārstēšanu, tostarp, bērniem no 1,5 līdz 5 g.v. veiks psihiskās attīstības skrīningus;
- uzsākta jauna programma pusaudžiem depresijas un pašnāvību riska mazināšanai;
- pacientiem zāles izmaksās lētāk – kompensāciju apmērs jau ir palielināts līdz 75% iepriekšējo 50% vietā, atsevišķām diagnozēm – līdz 100%, kā arī kompensējamo zāļu sistēmā iekļautas jaunas diagnozes, pie kādām var saņemt valsts apmaksātus medikamentus.
Pārmaiņas skars arī stacionāro aprūpi valsts psihoneroloģiskajās slimnīcās:
- cilvēka veseļošanos atbalstīs multidisciplināra komanda, kurā ir ne tikai ārsts psihiatrs, bet arī nemedikamentozās ārstēšanas speciālisti;
- tiek ieviestas observācijas gultas, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēks nokļūst slimnīcā nevis medicīnisku indikāciju, bet sociāla rakstura problēmu dēļ;
- ministrija veiks izmaiņas atsevišķu slimnīcu pārvaldībā, lai risinātu grūtības piesaistīt ārstniecības personālu slimnīcās, kas atrodas tālu no Rīgas.
Pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu ziņā Latvijas ir pasaules un Eiropas melnās statistikas priekšgalā. Šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) bijuši 685 izsaukumi uz pašnāvībām. Jaunākajam pacientam bija 12 gadi, vecākajam – 96 gadi.
Par laimi, lielākā daļa no viņiem ir izglābti. Taču katra nāve ir trieciens. Gan mediķiem, gan ģimenei. Nereti brigāde uz psihiatrisko slimnīcu spiesti aizvest tieši mammu vai tēti, kura bērnu vairs nevarēja glābt un nācās konstatēt nāvi.
“Pēdējais gadījums bija pirms divām dienām tepat Rīgā, Pārdaugavā, kur 16 gadus vecs puika izlēca no 16. stāva loga. Tas mani uzrunā kā mammu, cik tas ir smagi, iedomāties nespēju tās sajūtas. Vienmēr iedomājos, kā jūtas mans bērns: vai esmu ar viņu parunājusies, vai zinu, kas viņam sāp. Un ir svarīgi par to runāt ar bērniem, stāstīt. Nav nevienas lietas, kādēļ beigt tā dzīvi,” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
Dienestā uzskata, ka statistika ir kliedzoša un jāceļ trauksme. “Bieži vien suicīda mēģinājumus izdara smagi slimi cilvēki, ļoti vientuļi, veci cilvēki, kuriem visi aizbraukuši. Bērni netiek galā ar hormonālajām vētrām, pirmajām mīlestībām vai vienaudžu nosodījumu,” zina Cipule.
Veselības ministrijas plāns paredz pārmaiņas visos līmeņos: sākot no ģimenes ārsta prakses, līdz pat jauniem ambulatorajiem centriem reģionos. Galvenais mērķis – padarīt šo palīdzību pieejamu.
“Darba apmaksa ir pārskatīta. Bērnu psihiatru rezidentūra ir saīsināta. Tās ir labas ziņas. Protams, ne uzreiz, bet cerēsim - dos rezultātu,” uzskata veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”).
Astoņu gadu vietā tagad bērnu psihiatriju varēs apgūt četros.
Arī viens no 17 bērnu psihiatriem Ņikita Bezborodovs šo uzskata par pagrieziena punktu: “Pirmo reizi tiek piešķirti līdzekļi psihosociālajai rehabilitācijai. Iesaistās komanda, funkcionālie speciālist. Un gan Rīgā, gan reģionos būs mūsdienīgāka aprūpe.”
Apzinoties speciālistu trūkumu, notiks iestāžu apvienošana.
Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca tiks pievienota Daugavpilij, bet Liepājas – Jelgavas Gintermuižai. Ainažu slimnīcas liktenis izšķirsies pēc tam, kad ministre dosies turp vizītē.
