Likuma grozījumi paredz, ka katrā radiostacijā vismaz 20% atskaņotās mūzikas ir latviešu valodā vai Latvijas autoru radīta. Savukārt no plkst.7 līdz 20 latviešu mūzikas īpatsvars ir vismaz 10% apmērā. Politiķi iecerējuši tādā veidā palīdzēt Latvijas mūziķiem nokļūt ēterā un stiprināt nacionālo identitāti, savukārt komerciālās radio stacijas bažījas par klausītāju zaudēšanu.
Ieceri ieviest latviešu mūzikas kvotu visās radiostacijās Saeimā iesniedza Nacionālās apvienības, "Vienotības" un Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Kā Saeimā norādīja Nacionālās apvienības pārstāvis Gaidis Bērziņš, priekšlikums stiprināšot latvisko identitāti.
"Latviešu mūzikas izmantošanas proporcijas noteikšana radio programmās Latvijā stiprinās Latvijā radītu mūziku kā vienu no mūsu tautas nacionālās kultūras identitātes faktoriem. Tas stiprinātu latvisko identitāti, kas ir sevišķi svarīga mūsdienu globalizētajā pasaulē un palielinās klausītājiem piedāvātās mūzikas daudzveidību, jo
patlaban dominē starptautiskā mūzika, kas neļauj pietiekoši attīstīties mūzikai latviešu valodā," klāstīja Bērziņš.
Grozījumus atbalstīja visas koalīcijas partijas, Latvijas Reģionu apvienība, kā arī atsevišķi neatkarīgie deputāti, savukārt "pret" balsoja "Saskaņa". Tās pārstāvis Boriss Cilvēvičs stāstīja, ka latviešu mūzikas kvotu noteikšana radiostacijām Saeimā jau ir izdiskutēta un tai ir vairāki trūkumi. Piemēram, ierobežojumi neattieksies uz ārzemju stacijām, ar kurām tehnoloģiju attīstības dēļ nākas konkurēt Latvijas radiostacijām.
"Piemēram, jauno automašīnu uztvērēji ir spējīgi pieņemt arī signālu caur internetu un izmantojot modernās tehnoloģijas no ārpus Latvijas. Līdz ar to mūsu raidorganizācijas konkurē ne tikai savā starpā, bet konkurē arī ar citām spēcīgām, bagātām raidorganizācijām no citām valstīm. Un kārtējo reizi,
ja mēs nosakām papildu prasības mūsu raidorganizācijām, mēs samazinām viņu konkurētspēju cīņā ar saviem konkurentiem no citām valstīm," uzsvēra Cilēvičs.
Pret latviešu mūzikas kvotu ieviešanu iebilst arī pašas komercradio stacijas. Kā norāda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš, deputātu atbalstītā priekšlikuma sekas būs radio klausītāju zaudēšana:
"Ir stacijas, kuras šobrīd droši vien pārsniedz šo 20% kvotu, bet ir stacijas, kurām šī auditorija ir pilnīgi savādāka. Sabiedrība ir dažāda, mēs nevaram visus mērīt vienādi. Ja mēs šodien piespiedīsim mainīt profesionāli veidotās, speciāli mērķētās "playlistes", tad cilvēki vienkārši aizmigrēs projām."
"European Hit Radio" vadītājs Uģis Polis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica, ka ideja noteikt kvotas latviešu mūzikai ir greiza. "Kāpēc komercbiznesam, kas strādā atbilstoši tirgus pieprasījumam un maksā nodokļus, jāiesaistās valsts audzinošajā darbā?" retoriski vaicāja Polis.
Viņš teica, ka no nodokļos samaksātās naudas latvietību var stiprināt ar citiem paņēmieniem.
Deputātu Gaidi Bērziņu gan tas nepārliecina: "Mēs esam piedāvājuši tādu minimālo to kvotu, ja tā varētu teikt – 20%. Citās valstīs šīs kvotas ir lielākas – 30%, 40%. Ir vērts papētīt, kā viņiem tas darbojas. Tā kā es domāju, ka komisijā par to vēl būs diskusija."
Likuma grozījumus deputāti nodeva vērtēšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
*Ziņas otrajā rindkopā precizēts latviešu mūzikas īpatsvars, ko varēs atskaņot no plkst.7 līdz 20.
