Ar kampaņu «Atvērtība ir vērtība» centīsies sekmēt toleranci pret patvēruma meklētājiem

Imigrācija no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) 80% Latvijas iedzīvotāju izraisa negatīvas emocijas, bet aptuveni trešdaļa iebraucējus redz arī kā jaunu ideju un inovāciju dzinējspēku, par to liecina "Eurobarometer" pētījumu rezultāti. Arī vairāki Latvijas uzņēmēji norāda, ka iebraucēji var kļūt par ekonomisku ieguvumu. Lai sekmētu toleranci pret patvēruma meklētājiem un citām neaizsargātajām grupām, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsācis informatīvo kampaņu “Atvērtība ir vērtība”.

Starptautiskajā bēgļu dienā aicina bēgļu jautājumus aplūkot plašāk

Atzīmējot Starptautisko Bēgļu dienu, otrdienas, 19. jūnija, vakarā norisinājās diskusija par to, cik atvērta ir Latvijas sabiedrība, un tajā Sabiedriskās politikas pētījumu centra “Providus” vadošā pētniece Agnese Lāce norādīja, ka Latvijā attieksme pret bēgļiem ir atšķirīga atkarībā no to izcelšanās vietas - pret imigrantiem, kuri ieceļojuši no citām ES valstīm, vērtējums ir pozitīvāks nekā pret ieceļotājiem no citām valstīm. 

Pētniece gan norāda, ka bēgļu jautājums Latvijā netiek aplūkots ilgtermiņā. Netiek runāts par bēgļu potenciālo pienesumu ekonomikai un jomām, kurās ir nepieciešamas darba rokas. Taču esot novērojamas arī pozitīvas tendences - 40% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pasākumus, kas veicami diskriminācijas novēršanai sabiedrībā, kā, piemēram, obligātus valodas un integrācijas kursus, pieeju bērnudārziem u.c.

Latvijā bēgļu nav daudz, bet situācija ir grūta, diskusijā atzīst tie uzņēmēji, kuri ir nodarbinājuši bēgļus un patvēruma meklētājus. Tomēr tā ir pieredze, kas ne tikai dod darba rokas, bet palīdz mazināt aizspriedumus un paplašināt redzesloku uzņēmuma attīstībai.

Uzņēmuma „Optic Guru” vadītājs Mārtiņš Kossovičs diskusijas laikā norādīja, ka „Optic Guru” iestājas par dažādību, kas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmums pieņēma lēmumu nodarbināt šādu personu. Viņš norādīja uz, viņaprāt, divām lietām, kas būtu jāmaina no valsts puses, lai darba devēji vairāk izšķirtos par šādu lēmumu. Pirmkārt, attieksmes maiņa no valsts puses, tostarp birokrātiskās procedūras atvieglošana. Trīs mēneši ir laiks, kas nepieciešams, lai tiktu nokārtotas formalitātes, kas ļauj nodarbināt šādas personas, un tas, pēc Kossoviča domām, ir faktors, kas daudzus uzņēmumus attur no šāda soļa veikšanas. Otrkārt, uzņēmējs norādīja, ka priekš darba devējiem būtu nepieciešams izveidot speciālu dokumentu jeb padomu grāmatu, kas tiem dotu priekšstatu, kā rīkoties dažādās situācijās.

Savukārt Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra „Mucenieki” vadītājs Pēteris Grūbe uzsvēra, ka viena no lietām, kas attur darba devējus no šo personu nodarbināšanas, ir papildu slogs, kas rodas no tā, ka šādām personām bieži vien nav primitīvākās lietas, proti, drēbes un citas pamatvajadzības, kuru nodrošināšana tad gulstas uz darba devēju pleciem.

Piecgades kampaņā vērsīsies pret diskrimināciju

“Bailes no citādā un stereotipi liedz saskatīt bēgļu un patvēruma meklētāju krīzes cilvēcīgo pusi. Attieksme pret bēgļiem patiesībā ir attieksme pret ikvienu no mums, kurš var nonākt grūtā situācijā, ārpus savas ikdienas un komforta zonas,” diskusijā uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. Tādējādi, lai veicinātu dialogu ar Latvijas sabiedrību par nediskriminācijas principiem un sekmētu toleranci starp dažādām diskriminācijas riskam pakļauto personu grupām ilgtermiņā, SIF uzsāk piecu gadu informatīvo kampaņu “Atvērtība ir vērtība”.

Šogad kampaņas fokusā ir patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kam būs veltītas aktivitātes visā gada garumā. Nākamajos gados plānots vērsties pret dažādu grupu diskrimināciju – 2019. gadā galvenais fokuss tiks balstīts uz diskrimināciju etniskās piederības dēļ, 2020. gadā pret diskrimināciju dzimuma dēļ, attiecīgi 2021.gadā pret diskrimināciju vecuma dēļ, savukārt kampaņas noslēguma, proti, 2022. gadā vairāk plānots vērsties pret diskrimināciju, kas saistīta ar personām, kurām ir invaliditāte.

“Tā ir pirmā šāda mēroga ilgtermiņa stratēģiska kampaņa, kas tiks īstenota, lai veicinātu atvērtību, dažādību un uzrunātu gan diskriminācijai pakļautās cilvēku grupas, gan darba devējus, jauniešus un Latvijas sabiedrību kopumā.

Kampaņai ir dots nosaukums “Atvērtība ir vērtība”, jo tā ir par ieraudzīšanu citādāk. Par saskatīšanu un saprašanu ar simbolu – aci, kas ir saskatījusi savstarpējās mijiedarbības vērtību un racionālo vērtību, kas ir ieguvumi darba devējiem un sabiedrībai kopumā," saka SIF sekretariāta direktore Aija Bauere.

Latvijas uzņēmēju pieredze 2018. gada laikā tiks atspoguļota “Atvērtība ir vērtība” tematiskajās dienās, labās prakses pēcpusdienās un apmācībās, aktivitātēs darba devēju auditorijai un debatēs jauniešiem, kā arī ikviens interesents varēs šovasar iesaistīties kampaņas aktivitātēs pilsētu svētkos un festivālos. Kampaņas norisei un aktualitātēm varēs sekot līdzi SIF interneta vietnē un sociālajos tīklos.

Kampaņas finansējumu 85% apmērā veido Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, savukārt atlikušie 15% tiek finansēti no Latvijas puses. 

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūras publiskotais 2017. gada Globālo tendenču ziņojums liecina, ka pasaulē pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaugusi piespiedu pārvietošana – pagājušā gada beigās pārvietoto personu skaits sasniedzis 68,5 miljonus cilvēku. Pērn katru dienu piespiedu kārtā pārvietoti 44 500 cilvēki jeb viens cilvēks ik pēc divām sekundēm. Salīdzinot ar 2016. gada statistiku, par 2,9 miljoniem pieaudzis to cilvēku skaits, kuri pametuši savu valsti, bēgot no konfliktiem un vajāšanas. Tas ir ANO Bēgļu aģentūras vēsturē novērotais lielākais pieaugums. Pretēji priekšstatam, ka pārvietotās personas dodas uz ziemeļu valstīm, statistika rāda, ka 85% bēgļu atrodas jaunattīstības valstīs, bet četri no pieciem bēgļiem paliek savās kaimiņvalstīs.

Starptautiskā Bēgļu diena tiek atzīmēta kopš 2001. gada, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz jautājumiem, kas skar apmēram 65 miljonus pasaules iedzīvotāju – piespiedu migrācija un tās ietekme uz cilvēku dzīvēm.

*Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti