Sakārtojot Rēzeknes novada četras vidusskolas, vērienīgākie darbi notiek Maltā. Tur no kopējās projekta summas – vairāk nekā 11 miljoniem eiro – tiek ieguldīta gandrīz puse. Maltā savstarpēji apvienotas divas mācību iestāžu ēkas, pēdējie darbi vēl rit pie ēdināšanas bloka un sporta zāles. Tepat izvietota arī mūzikas skola, un skolēniem viss mācību process tagad būs zem viena jumta. Skolā ir lifts, telpas ir krāsainas un pārdomātas.
Droši var teikt, ka Maltas skola kļūs par modernāko mācību iestādi novadā. “Maltai tas tiešām bija vajadzīgs, jo tas veidojas par tādu kā izglītības centrs, jo tiešām Maltas vidusskolu apmeklē skolēni ne tikai no Maltas, bet arī no apkārtējiem pagastiem un labprāt brauc uz mūzikas skolu,” stāsta projekta vadītāja Alīda Jasmane.
Turklāt audzēkņu skolā netrūkstot. “Bērni mums ir, mums mazās klasītes ir ļoti lielas. Tāpēc pagaidām mēs varam teikt, ka tas ir lietderīgi un bērniem tas būs nepieciešams,” norāda Maltas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas jomā Anita Purviņa.
Šobrīd Maltas vidusskolā mācās 603 skolēni. Vērienīgais projekts skolā jāpabeidz līdz novembra beigām, un būvnieki sola, ka visu pagūs izdarīt laikus.
“Es priecājos, ka Eiropas līdzekļi ir ieguldīti lietderīgi, īpaši, ja tas ir saistīts ar izglītību un ar mūsu nākotnes paaudzes veidošanu. Par to, ko es redzēju novadā Maltā, es esmu ļoti gandarīta,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Tajā pašā laikā Rēzeknes novadā ir piemērs nepārdomātas un nesaimnieciskas rīcības sekām, kā rezultātā pēc Eiropas naudas ieguldīšanas bijusī Lūznavas profesionālā skola šobrīd stāv tukša. Tur 2012.gadā tika pabeigts projekts, lai modernizētu skolas infrastruktūru par summu, kas toreiz vēl latos bija – 1,351 miljons.
Tagad Lūznavā daļu no Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumā esošajām ēkām pārņems pašvaldība un daļa tiks nodota ''Valsts nekustamajiem īpašumiem''.
“Viens ir grāmatvedību pārbaudīt, vai viss ir pareizi iegrāmatots, vai bija taisīts valsts iepirkums, bet tā ir tāda formāla puse. Bet ir saturiskā puse, kuru ir ļoti grūti izkontrolēt pašā sākumā, vai projekts pieprasīts un vai viņu var uzturēt, un pēc tam aiztaisīts ciet, tā ir pilnībā Latvijas atbildība vai bezatbildība,” norāda Šteinbuka.
Risks pastāv vienmēr – tā Eiropas struktūrfondu izmantošanas lietderību atzīst Inna Šteinbuka. Tomēr, ieguldot ēkā miljonus, jāizvērtē tās pastāvēšanas ilgtspēja; cerams, ka Maltas skolā riska faktors ir izvērtēts nopietnāk, nekā tas bija Lūznavā.
