Sūdzības iesniedzējs ir 1939. gadā dzimušais Ivans Djundiks. 2003. gada 19. augustā iesniedzēju par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā administratīvi aizturēja Liepājas Pašvaldības policijas darbinieki; aizturēšanas brīdī iesniedzējs gulēja bezsamaņā kādā no Liepājas dzīvojamu namu kāpņu telpām. Pēc aizturēšanas iesniedzējs tika nogādāts Pašvaldības policijas atskurbtuves telpās, kur viņu apskatīja dežurējošais ārsts, kas apstrādāja nobrāzumus un zilumus uz iesniedzēja sejas. Iesniedzējam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Dažas stundas vēlāk iesniedzējs bija spējīgs komunicēt un sniegt informāciju par savu identitāti. Nedaudz vēlāk iesniedzējs sāka sūdzēties par sāpēm kājā, un dežurējošais ārsts pēc apskates nolēma izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas iesniedzēju nogādāja Liepājas pilsētas slimnīcā. Rentgenā viņam tika konstatēts slēgts gūžas locītavas lūzums, un viņam tika veikta operācija.
Mēnesi pēc incidenta iesniedzējs vērstās tiesībsargājošajās iestādēs ar sūdzību, ka viņu atskurbtuves telpās bija piekāvuši Pašvaldības policijas darbinieki. Iesniedzējs apgalvoja, ka viņš esot ticis nogrūsts pa kāpnēm un sists pret sienu. Pēc pārbaudes veikšanas 2003. gada 13. oktobrī Valsts policija pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Šo lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja prokuratūras iestādēs, kas atcēla sākotnējo Valsts policijas lēmumu, uzdodot novērst trūkumus izmeklēšanā. 2003. gada 25. novembrī Valsts policija atkārtoti pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Lēmuma pamatotība tika pārbaudīta Liepājas pilsētas prokuratūrā, Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un Ģenerālprokuratūrā, kas ar 2004.gada 13.oktobra galīgo lēmumu atstāja spēkā atteikumu uzsākt kriminālprocesu.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka Ivana Djundika administratīvā aizturēšana un ievietošana Liepājas Pašvaldības policijas atskurbtuvē 2003. gada 19. augustā neatbilda Konvencijas prasībām un ka viņa sūdzību par šiem notikumiem netika pienācīgi izmeklētas Valsts policijas un prokuratūras iestādēs. Tiesa arī atzina, ka ir noticis Konvencijas pārkāpums, jo iesniedzēja administratīvā aizturēšana nenotika saskaņā ar likumu. Iesniedzējs lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 200 000 EUR apmērā, taču Tiesa šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5 000 EUR.
Ārlietu ministrija arī informēja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi divas lietas pret Latviju. Pieņemti galīgie lēmumi lietās "Eduards Antonovs pret Latviju" un "Jānis Maļinovskis pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot iesniegtās sūdzības par nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības.
Abās lietās iesniedzēji sūdzējās par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem Latvijas cietumos, tostarp spīdzināšanu, necilvēcīgu un cilvēka cieņas pazemojošas attieksmi.
