Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums bija par kāda Igaunijas prāmju kompāniju īpašnieka pretenzijām. It kā viņa dēļ Igaunijā bija aizkavējusies ziemā svarīgo ledus ceļu atvēršana, un sašutušie komentētāji aicināja viņu nolinčot, norādot viņa vārdu un mājas adresi. Igaunijas "Delfi", tiesas ieskatā, bija kavējušies dzēst šos komentārus, lai arī tas tika lūgts, un tādēļ ir līdzatbildīgi par personai nodarītām morālām ciešanām.
Juristi Eiropā saskatīja nopietnu precedentu, ka tagad ikviens, kurš sajutīsies aizskarts, varēs nemeklēt ar policiju konkrēto komentētāju, bet prasīt caur tiesu naudu no portāla īpašniekiem. Latvijas lielo portālu pārstāvji norāda, ka faktiski visi komentētāji internetā ir anonīmi, arī tā dēvētie reģistrētie. Par tādu var kļūt ar izdomātu identitāti. Pagaidām nekas nav mainījies un problēmas ar aizskarošiem vēstījumiem risina, gan tos laicīgi dzēšot, gan atklājot policijai to komentētāju IP adreses, kas jauc vārda brīvību ar visatļautību.
"Mums piedraud ar finansiālām pretenzijām, bet parasti tās nerezultējas. Mēs parasti rīkojamies atbildīgi, sadarbojamies ar policiju. Ja ir iesniegumi, mēs ļoti labprāt sadarbojamies, lai sabiedrība kļūst labāka. Ja ir kāds cilvēks aizskarts, mēs tos komentārus dzēšam," stāsta portāla "Tvnet.lv" direktors Ivars Bauls.
Tieslietu ministrijā "Panorāmai" norāda, ka pagaidām nav plānu Strasbūras tiesas lēmuma ietekmē mainīt likumdošanu, piemēram, uzliekot portāliem stingrākus pienākumus kontrolei vai paredzot administratīvus sodus. Protams, arī Latvijā var būt Igaunijai līdzīgi gadījumi, un tiesai tad būs jāizvērtē, vai portāla īpašnieks arī ir līdzatbildīgs par personai radītām problēmām. Tomēr Strasbūras lēmumu "Delfi" lietā var uzskatīt drīzāk par izņēmumu. Par komentāru pirmkārt ir atbildīgs tā autors.
"Ja es, izmantojot kādu interneta mediju platformu, aicinu uz kādiem noziedzīgiem nodarījumiem, man var iestāties kriminālatbildība. Jautājums ir par to, vai ļoti specifiskos gadījumos, kad medijiem ir bijusi iespēja šādu noziedzīgu nodarījumu apstādināt, apturēt vai neizplatīt, tad - vai viņiem bija vai nebija jādarbojas, vai viņi neko nedarīja, kaut gan bija iespējas, vai viņiem nav jānes kaut civiltiesiska atbildība un jāizmaksā morālā kompensācija cietušajām personām," skaidro Tieslietu ministrijas Valsts tiesību departamenta direktore Anda Smiltēna.
Valdības plānos gan ir atrast jaunu likuma rāmi interneta medijiem, kuru vidū ir gan saturu piedāvājošie portāli, gan tikai vēstījumu apmaiņas iespēju piedāvājošie dažādie sociālie tīkli. Kultūras ministrijā top jaunās mediju politikas pamatnostādnes. Patlaban likums nereglamentē, kas uzskatāms par mediju internetā un kādi pienākumi no tā izriet.
"Ja skatāmies citās valstīs, Eiropas Savienībā, kur ir tieši jauno mediju regulēšana vai iekļaušana mediju sistēmā un padarīšana par daļu no mediju sistēmas, tas ir normāls un loģisks process, kas pašlaik notiek," saka kultūras ministres ārštata padomnieks Mārtiņš Kaprāns.
Šobrīd lielākie interneta mediji spiesti vairāk risināt problēmas ar tā dēvēto interneta troļļu darbību, kas atzīta par informatīvā kara elementu. Jau tiek apsvērta iespēja noteiktu tēmu materiāliem, piemēram, par patvēruma meklētājiem, vispār liegt komentāru iespēju.
