Patlaban Latvijā ir ap 56 000 valsts amatpersonu. Nu jau 20 gadus tām ik gadu jādeklarē savi īpašumi un naudas uzkrājumi. Mērķis ir panākt, ka valsts amatpersona strādā sabiedrības labā, nevis savtīgi izmanto amatu, lai tiktu pie naudas un mantas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan pārbauda, vai amatpersonas laikā iesniedz un aizpilda deklarāciju ailes un izmanto tās kā papildlīdzekli nodokļu pārbaudēs. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izskata mazliet vairāk par 1% deklarāciju, vērtējot, vai nav interešu konfliktu.
Bet pašu galveno – vai deklarācijā rakstītais atbilst patiesībai, likums neprasa pārbaudīt nevienai no institūcijām.
Bīstamās sekas – amatpersonas, kuru alga valsts dienestā nav liela, pieņem lēmumus par miljonos mērāmām summām.
Kārdinājums valsts amatpersonai pāriet noziedznieku pusē ir acīmredzams. Kukuļi tiek slēpti zem mantojumiem, dāvinājumiem, skaidras naudas aizņēmumiem vai aizdevumiem. Bet izķeršanas sistēma nestrādā.
Pēdējos trijos gados deklarācijās norādītā informācija ir bijusi par pamatu kriminālprocesu sākšanai pret 14 amatpersonām no 56 000, kas deklarējas. Bet žurnālistu un arī VID atklātais rāda, ka tikai pašā VID vien starp aptuveni 1700 amatpersonām, kas ieņem augsta korupcijas riska posteņus, aizdomas radīja 170 jeb katrs desmitais, bet Valsts policijā 24 no 159 ekonomisko noziegumu izmeklētājiem.
Kā negribēts bērns
Jau aptuveni pirms 10 gadiem bija aplēsts, ka Latvijā aptuveni divi miljardi eiro tiek apgrozīti, izvairoties no nodokļiem. Par to, ka vajadzīgs likums, kas ļautu labāk izķert tos, kuri nelikumīgi tikuši pie naudas un mantas, spriests jau otro gadu desmitu.
Korupcijas apkarotāji par drošāko risinājumu uzskata vispārējo deklarēšanu, kāda sen darbojas Rietumeiropā un Skandināvijā.
Tur deklarācijas iesniedz ne tikai amatpersonas, bet visi iedzīvotāji, līdz ar to izgaismojas savstarpēji darījumi un nelikumīgi iegūto grūtāk noslēpt. KNAB virzīto ieceri gan VID, gan politiķi ilgstoši noraidījuši, saka eksperts, kurš tēmai seko jau 17.gadu.
"Šis jautājums ir bijis tā kā tāds negribēts bērns, no kura grūti atkratīties reizēm un tad tur kaut kas ir jāizstrādā un kaut kas jāpiedāvā, bet viņi nekad to nebija gribējuši," sacīja politoloģijas zinātņu doktors Valts Kalniņš.
Beidzot gan tomēr Tautas partijas vadītā Aigara Kalvīša valdība, jūtot "Jaunā laika" opozīcijas spiedienu, piekrita, ka likumam jātop.
"Pēkšņi negaidīti pats Kalvītis prokuroru gadskārtējā sanāksmē pacēla šo ienākumu deklarēšanas jautājumu kā savas valdības karogu, lai turpat ātri saritinātu to karogu un noliktu atvilktnē," atzina Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs ("Vienotība").
Sagandē labās ieceres
Taču savu karogu jau vēlākajos gados, pie varas būdami, pazaudēja arī paši kaismīgākie korupcijas apkarotāji, jo tika pieņemts nevis ikgadējas, bet tikai vienreizējas deklarēšanas likums. Un arī no tā tika izravētas normas, kas ļautu korumpantus sodīt.
Piemērā ar nu jau bijušo finanšu policistu Robertu Dirnēnu tas nozīmētu to, ka nevis valstij, bet Dirnēnam pašam tagad nāktos pierādīt, ka no mātes-skolotājas mantotais pusmiljons ir legāls. Bet šis KNAB ieteikums likumā neiekļuva. Saeimā noraidītas vai jēgu zaudējušas arī citas labas ieceres.
"Katrā ziņā, atkal izstrādes gaitā šis likumprojekts tika sagandēts ar priekšlikumiem, ar dažādiem iebildumiem un ir vērts vēlreiz šis normas pārskatīt," klāstīja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Līdzīgs uzskats ir arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram: "Es domāju, ka šī sākumdeklarēšanās nesasniedza savu mērķi."
Jānis Reirs ("Vienotība"), kura tolaik vadītajā Saeimas Budžeta komisijā labās idejas nomira, vēlāk ieņēma finanšu ministra posteni, bet tagad jau no labklājības ministra pozīcijām atzīst – neko vairāk nebija iespējams dabūt cauri Saeimai..
"Es domāju, ka arī patreizējā situācijā parlamentā nav politiska atbalsta vispārējai ikgadējai deklarēšanai. Tas ir viennozīmīgi," domā Reirs.
Caurumu neesot manījis
Taču, noraidot vispārējo deklarēšanu, īsti nedarbojas arī jau esošais - daudz šaurākais valsts amatpersonu deklarēšanās modelis. Pat pretkorupcijas apakškomisijas vadītājs Saeimā atzīst – neesot zinājis, ka likumos atstāts vaļā tāds caurums, ka nevienam nav pienākums pārbaudīt deklarāciju patiesumu.
"Nu..kādu brīdi..laikam atkal jāsaka – aiz ieraduma neviens šo jautājumu nebija aktualizējis. Un samērā nesen šis jautājums tika aktualizēts, pateicoties Valsts kontroles uzmanībai, par ko milzīga pateicība," teica Loskutovs.
Lai sistēmu iedzīvinātu, gan KNAB, gan VID piekrīt – tomēr nāksies atrisināt arī gadiem ilgušo strīdu par to, kurai institūcijai jākontrolē, vai deklarācijā paustais ir patiesība.
"Pirmām kārtām mēs uzskatām, ka ir jāpieliek punkts tā karstā kartupeļa mētāšanai starp VID un KNAB par amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudēm," teica VID vadītāja Ināra Pētersone.
