Diskutē par aizbraukušajiem
Aptaujas prezentāciju un diskusiju otrdien, 19.martā, plkst.11 var vērot tiešraidē LSM.lv.
Diskusijā piedalās:
- "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš,
- biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs Jānis Kreilis,
- ar darba pieredzi ārvalstīs Latvijā atgriezies galdniecības uzņēmuma "WoodHeart" īpašnieks Tālis Grīnbergs.
Diskusijā tiks runāts par to, kādi ir pārbraukušo Latvijā plāni tuvākā un tālākā nākotnē, ar ko atšķiras potenciālie atbraucēji no tiem, kas atgriezties neplāno nekad, kāds priekšstats par Latviju ir aizbraukušajiem, un kādi ir izplatītākie mīti par situāciju šeit, kādas priekšrocības un trūkumus aizbraucēji saredz Latvijā, salīdzinot ar pašreizējo mītnes zemi, kas palīdzētu atgriezties un kādu atbalstu aizbraucēji sagaida.
Aptauja: vēlas atgriezties un veidot biznesu
Aptaujā noskaidroti no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās plāni tuvākā un tālākā nākotnē, iezīmējot atšķirības dažādās vecuma, tautības, izglītības un arī ienākumu līmeņa grupās. Aptaujātie atbildējuši arī uz jautājumu, kas būtu faktori, kas veicinātu vēlmi atgriezties Latvijā. Tāpat aizbraukušie snieguši vērtējumu Latvijai un tās attīstībai, nosaucot Latvijas priekšrocības un trūkumus, salīdzinot ar pašreizējo mītnes zemi, tādās kategorijās kā, piemēram, darbs, nodokļi, veselības aprūpe, pabalsti, izglītība, izmaksas.
“Mūs pārsteidza, cik liela daļa aizbraukušo apsver atgriešanos tuvākajos gados. Šis potenciāls ir jāizmanto," saka "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka, pētot uzņēmējdarbības attīstības iespējas, redzams, ka
atgriezties lielākoties vēlas jauni, izglītoti cilvēki, ar interesi Latvijā veidot arī savu biznesu.
Bērziņš intervijā Latvijas Radio pastāstīja par aptaujā atklāto – atgriešanos Latvijā tuvāko divu gadu laikā apsver vairāk nekā 40% uzrunāto un vēl tik pat daudz saka, ka tas būs atkarīgs no vides Latvijā. Savukārt 20% droši zina, ka tuvāko divu gadu laikā uz Latviju nebrauks, tālākajos 7 gados – vairs tikai 11%.
Visbiežāk atgriešanos apsver jauni cilvēki līdz 35 gadiem, biežāk vīrieši, ar augstāko izglītību - bakalaura grādu, latvieši, bez bērniem, mazo (līdz 1500 eiro) un vidēji lielo algu (2000-3000 eiro) saņēmēji.
Liela daļa aptaujāto norādīja, ka dzīves dārdzība citviet pasaulē ir izteiktāka un Latvijai šajā ziņā ir priekšrocības. “Tas norāda, ka nevar runāt tikai par lielāku atalgojumu ārvalstīs. Tas viss iet komplektā ar to, kādas ir izmaksas,” sacīja Bērziņš.
Savukārt noraidoši uz jautājumu par drīzu atgriešanos lielākoties atbildējušas sievietes ar augstāku izglītības līmeni, vecumā no 35 līdz 62 gadiem, ar bērniem, un salīdzinoši lielāku atalgojumu.
Aizbraucēju priekšstats par Latviju ir krietni sliktāks nekā reālā situācija.
Ārzemēs dzīvojošie aptaujā minējuši gan zemāku vidējo atalgojumu nekā tas ir patiesībā, gan ievērojami augstāku bezdarba līmeni, atšķirībai sasniedzot pat vairākas reizes.
"Tie cilvēki, kas aizbrauca krīzes laikā, kuri tiešām bija spiesti aizbraukt, aizbrauca no Latvijas ne savas izvēles dēļ. [Viņiem] rūgtums saglabājas ilgāk un līdz ar rūgtumu bieži vien ir arī tā atmiņa, ka te ir ļoti, ļoti bēdīgs stāvoklis. Mūsu cilvēki ir imūni pret tādu propagandu, ir pietiekami skeptiski, līdz ar to [nevar] teikt, ka viss ir super un rožaini, viss ir kārtībā, jo tā arī nav," norādīja organizācijas "Ar pasaules pieredzi Latvijā" līdzdibinātājs Jānis Kreilis.
Pētījuma autori norāda, ka svarīgi aizbraukušajiem radīt objektīvu priekšstatu par pašreizējo stāvokli Latvijas darba tirgū, kā arī maksimāli atvieglot atgriešanās praktisko pusi.
Būtisks faktors par labu lēmumam atgriezties Latvijā var izrādīties arī atbalsts uzņēmējdarbībā, jo iespēju uzsākt savu biznesu apsver teju 70% aptaujāto aizbraucēju.
Tomēr aptaujā redzams – būtiskākais priekšnoteikums, lai atgrieztos Latvijā, ir atalgojuma būtisks pieaugums. 61% aptaujāto norāda, ka tiem atgriezties palīdzētu nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, savukārt 24% atbildējuši, ka tiem būtu svarīga informācija par darba iespējām. 37% motivētu atbalsta programma uzņēmējdarbības, personiskā biznesa uzsākšanai. 19% aptaujāto atzīst, ka tiem atgriezties nepalīdzētu nekas.
Ārzemēs mīt potenciālie uzņēmēji
40% aptaujāto atzina, ka vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību vai veidot savu praksi, savukārt vēl 29% šādu iespēju apsvērtu.
Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mītnes zemē, aptaujātie atzīst, ka Latvijas lielākā priekšrocība ir izmaksas – darbaspēka, darba telpu un interneta izmaksas. Savukārt pirktspēja, tirgus izmērs un nodokļu slogs mazajiem uzņēmumiem ir visbiežāk atzīmētie Latvijas trūkumi, salīdzinot ar citu valstu vidi uzņēmējdarbībai.
Lielākajai daļai aizbraucēju, atgriežoties Latvijā, būtu aktuāls valsts atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, un 56% aptaujāto norāda, ka tiem noderētu starta aizdevums biznesa uzsākšanai. Tāpat aizbraukušie atzīst, ka atgriežoties varētu būt aktuāls valsts atbalsts mājokļa iegādei, un 51% aptaujāto norāda, ka varētu izmantot mājokļu garantiju programmu.
Aizbraukušo mīti par Latviju
Tomēr, kā rāda aptauja, aizbraukušajiem par situāciju šeit ir arī daudz maldīgu priekšstatu - gan par bezdarbu un atalgojumu, gan par uzņēmējdarbības atbalsta iespējām. "Tas, protams, ietekmē aizbraucēju ne pārāk augsto vērtējumu Latvijas šā brīža apstākļiem, tomēr ir pozitīva tendence – lielākā daļa aizbraucēju arī atzīst, ka ekonomiskā situācija uzlabojas," saka Bērziņš.
Aizbraukušo priekšstats par bezdarba līmeni Latvijā ir pesimistiskāks nekā realitāte.
Kā piemēru Bērziņš minēja aizbraukušo priekšstatus par Latgali. Nereti viņi domā, ka bezdarbs Latgalē ir 30%, lai gan faktiski tas pašlaik ir aptuveni 14%.
Priekšstats par vidējo algu Latvijā arī atšķiras no realitātes. Trešdaļa no aptaujātajiem ir pārliecināti, ka vidējā neto alga uz rokas Rīgā nav lielāka par 600 eiro. Savukārt 69% aptaujāto domā, ka Latgalē vidējā alga nav lielāka par 450 eiro. Reālie cipari ir citi – vidējā neto alga Rīgā pagājušajā gadā bija 803 eiro, savukārt Latgalē 520 eiro, liecina CSP dati par 2018.gadu.
“Situācija dažkārt ir maldīga par to, kāda dzīve ir Latvijā 2018.-2019. gadā. Varbūt skaitļi bija citādāki, kad aizbrauca krīzes laikā 2008-2010. gadā. Bet dzīve ir gājusi arī šeit uz priekšu,” pauda “Altum” vadītājs.
Aptauja veikta 2018. gada nogalē "Altum" sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un “YourMove”, aptaujājot vairāk nekā 300 no Latvijas aizbraukušos iedzīvotājus.
