Pieņemtajos grozījumos Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteikts, ka par jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošana, var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs, rezerves karavīrs vai Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā.
Tā kā ne Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošie, nedz personas, kuras pilda dienestu pašvaldības policijā, nevar iestāties Zemessardzē, ja netiktu veikts ierosinātais grozījums, pēc 2022. gada 1. septembra šīs personas vairs nevarētu kļūt par jaunsargu instruktoriem. Tā norādīts likumprojekta anotācijā.
Gadījumos, kad par jaunsargu instruktoru amatu savietošanas kārtībā kļūs Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, viņš ar Jaunsardzes centru noslēgs darba līgumu un viņiem būs saistoši minētie aizsardzības ministra izdotie iekšējie normatīvie akti. Darba līgumu ar Jaunsardzes centru slēdz arī zemessargi un rezerves karavīri, kā arī daļa profesionālā dienesta karavīru, kuri jaunsargu instruktoru pienākumus pilda, savienojot amata pienākumus ar dienesta izpildi.
KONTEKSTS:
No 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta. Ir bažas par pasniedzēju trūkumu, kad priekšmets būs obligāts.
