Viens no svarīgākajiem valsts aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir sagatavot sabiedrību rīcībai krīzes – militāra konflikta – pirmajās trīs dienās, kas ir izšķirīgas. Tādēļ Aizsardzības ministrija jau apkopojusi galvenos ieteikumus uzskatāmās uzlīmēs un sākusi izglītot 1000 skolēnus no kopumā 54 skolām. Aizsardzības mācības, tiesa, patlaban ir brīvprātīgas, un atsaucība ir laba. Pēc pieciem gadiem tās būs obligātas un paredzams, ka vidusskolu beidzēji būs gatavi stāties armijas rezervistu rindās.
"Kopumā šeit ir uzsvars uz patriotismu. Uz patriotisko audzināšanu un dažāda veida iemaņām, kā pārvarēt krīzes un kā rīkoties dažādu civilo negadījumu un kara apstākļos. Pat ja šie jaunieši pēc tam negribēs stāties Zemessardzē vai profesionālajā militārajā dienestā, viņi būs daudz labāk sagatavoti," teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Plānotas arī evakuācijas apmācības skolās un bērnudārzos. Bet profesionālā līmenī bez ierastajām vietējā līmeņa un starptautiskajām militārajām mācībām šogad uzsāktas arī neplānotas kaujas gatavības pārbaudes. "Pirmo reizi mēs esam sākuši arī šogad un mēs turpināsim arī visus nākamos gadus veikt tā saucamās neplānotās kaujas gatavības pārbaudes. Tas nozīmē, ka bez plānotajām mācībām, par kurām mēs zinām, mēs pacelsim dažādas mūsu karaspēka vienības, viņiem nezinot to," norādīja Pabriks.
Tas gan radījis papildu stresu, taču jau šogad ļāvis izdarīt secinājumus par armijas vienību patieso gatavību iespējamiem militāriem draudiem, un aizsardzības ministrs pauž pārliecību, ka ar katru gadu varam justies arvien drošāki.
Valsts aizsardzības sistēmu ieviest plānots līdz 2024. gadam, un pagaidām nav precīzu aplēšu, cik tā izmaksās.
