Speciālās institūcijas pusotra gada laikā pametuši vien trīs cilvēki, lai gan projekta mērķauditorija ir vairāki tūkstoši cilvēku.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs skaidro, ka ieilgusi projekta plānošana, nav pabeigts sociālajās iestādēs dzīvojošo cilvēku vajadzību izvērtējums un noslēgti pašvaldību sadarbības līgumi.
„Plānošanas fāze ir ieilgusi. Sākotnēji bija plānots, ka viņi [pašvaldības] šī gada pusgadā izstrādās deinstitucionalizācijas plānus, tagad pagarinājām līdz gada beigām. Ja viss attīstītos pēc sākotnējā plāna, tad sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi jau šobrīd tiktu sniegti,” norāda Ivanovs.
„Galvenie virzītāji šim projektam ir pašvaldība. Protams, viņi [pašvaldība] nevar atbalstīt kaut kādu risinājumu, ja deputāti to nav redzējuši un nav par to balsojuši, akceptējuši. Tāpēc projekts aizkavējas, jo tas nenotiek centralizēti, kā citās valstīs,” pauž Ivanovs. „Citās valstīs šo projektu īsteno ministrija. Mums sabiedrībā balstītus pakalpojumus nodrošina pašvaldība, tāpēc arī projektu īsteno pašvaldības, dabū Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu. Tas ir viens no faktoriem, kas aizkavē. Protams, ir diezgan liela koordinācija, jo ir 115 pašvaldības un jānoslēdz 115 sadarbības līgumi,” saka ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors.
Šī gada sākumā ziņots, ka daļai pansionātos mītošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem atgriešanos uz dzīvi sabiedrībā prognozēja 2018. gadā. To paredz deinstitucionalizācijas projekts ar Eiropas finansējumu infrastruktūras un sociālo pakalpojumu veidošanai.
