Aivars un Iļja Gaiļezera klīnikas palātā ir blakus gultās. Aivaram amputēta viena kāja, Iļjam – abas.
Aivars slimnīcā ir kopš 13.janvāra nakts. Baļķu vedējs Kangaru kalnos bija aizšķērsojis ceļu. Abi ar brāli apstājās un gāja skaidroties. Brālis ar lukturīti centās brīdināt citus vadītājus, Aivars atradās pie auto. Nākamais braucējs ielidoja gravā, bet aiznākamais uztriecās viņam virsū.
“Kaut ko tur muhļīja, muhļīja un viss, sagrieza man tieši virsū. Prātā bija lekt uz kapota. Nepaguvu, (..) otra kāja paslīdēja,” atceras Aivars Usāns.
Tanī naktī Aivars pazaudēja ne tikai kāju, bet arī savu vēl nedzimušo mazuli. “Sieva gaidībās bija. Dvīnīši. Viens bērniņš nomira no uztraukuma. Tagad otru ļoti sargājam,” stāsta Aivars.
Iļja ir kājāmgājējs, bez sava auto. Precīzāk – bija. Viņam amputētas abas kājas, ko nošķēla vilciens. Darbā bija pasēdēšana, pēc tam gājis gar sliedēm Rīgā, Eksporta ielā pie ostas.
“Paklupu, sasitu pakausi un pilnībā izslēdzos, zaudēju samaņu. Tā nogulēju divas stundas. Tad nāca vilciens. Divi metri pietrūka, lai nobremzētu. Pārbrauca pāri kājām... Ja nebūtu vilciena, es būtu nosalis,” saka Iļja.
Viņš pošas uz Angliju, kur strādājis piena pārstrādes rūpnīcā. Apdrošināšanas polise vēl ir spēkā: “Viss labi dzīst. Braukšu uz Angliju. Tikšu pie protēzēm. Arī ārsti saka – ja tiek uz Eiropu, burtiski divi, trīs mēneši un pats esi uz protēzēm. Vasaras beigās jau staigāšu!”
Daudzās avārijas uz ceļiem viens vērtē no profesionāla šofera, otrs – gājēja skatu punkta. “Vadītāju neuzmanība. Paši gājēji arī vainīgi – steidzas, skrien kaut kur,” saka Iļja.
Arī Aivars ir kritisks par satiksmes dalībniekiem: “Kā tiek pie stūres, tā nav apziņas. Es esmu profesionāls autovadītājs, man vispār avāriju nav bijis. Bet citi domā – labas riepas, var maukt! Mašīna taču jājūt.”
Viņu ārsts piekrīt – visi viņa pacienti šeit nonākuši nevis tehnisku ķibeļu, bet cilvēka faktora dēļ.
“Tas Latvijas auto parks ir lepns, neatbilst ienākumu līmenim vispār. Es esmu pārliecināts, ka tas ir cilvēka faktors,” saka Traumatoloģijas klīnikas vadītāja vietnieks Andris Vikmanis.
Vienu lietu gan ārsts pamanījis– dzērājšoferu izraisītās avārijas samazinās. Taču ātro braucēju netrūkst: “Mums jau tas melnais humors, ka dabīgā atlase. Diemžēl nonāvē arī citus.”
Turklāt tas ir kā likums – tie, kas cieš no šāda neuzmanīga braucēja, vienmēr cieš smagāk nekā pats avārijas izraisītājs. Sadragātā ķermeņa sāpes te mazina ar zālēm un cenšas nekad nelikt vienā palātā cietušo un to, kurš viņam uzbraucis.
