Vienlaikus tiesa norādīja, ka Latvija nav piemērojusi apcietinājumu atbilstoši cilvēktiesību konvencijas prasībām un nav nodrošinājusi pietiekami efektīvu kontroles mehānismu, lai lūgtu pārskatīt viņam piemērotā izdošanas apcietinājuma nepieciešamību. Par to Latvijai jāmaksā Čalovskim 5000 eiro liela kompensācija.
Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš Latvijas Radio programmai „Pēcpusdiena” uzsvēra, ka pieļauj pārsūdzēt ECT lēmumu. Viņš akcentēja, ka 5000 eiro lielā kompensācija, kas Latvijai jāmaksā Čalovskim, nav adekvāta, jo diez vai kāds no cilvēkiem, kas, iespējams, pieņēmuši kļūdainus lēmumus attiecībā pret Čalovski, gribētu gandrīz gadu pavadīt nebrīvē par 5000 eiro.
Sākotnēji Čalovskis prasīja 10 000 eiro lielu kompensāciju.
Vārpiņš atzina, ka, iespējams, pieprasīs, lai lietu sāk skatīt no jauna. Viņš gan atzina, ka plašāk ar tiesas spriedumu nav iepazinis, tāpēc to grūti komentēt.
Advokāts Lauris Liepa Latvijas Radio norādīja, ka Čalovska advokāti varētu uzstāt Latvijai pārskatīt lietu un nav izslēgta Čalovska izdošana ASV, taču uz pavisam citiem nosacījumiem. Savukārt bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns atgādināja, ka savulaik atbalstījis Čalovska izdošanu ASV. Viņš ECT spriedumu vērtēja kā precedentu tam, kā Latvija rīkosies banku aplaupīšanas gadījumos caur internetbankām.
Vēstīts, ka tiesa vienbalsīgi noraidīja iesniedzēja sūdzību par viņa izdošanu uz ASV, uzskatot, ka lietā nav saskatāms iespējamās cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzējs tiktu izdots ASV un tur notiesāts par viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Tiesa atzīmēja, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums.
Tiesa gan atzina, ka, ievietojot iesniedzēju aiz metāla nožogojuma, pārkāptas viņa tiesības. Taču ECT nepieņēma iesniedzēja apgalvojumus, ka tiesas sēdes laikā policijas darbinieki viņam būtu likuši pārvilkt pāri galvai jakas kapuci, atzīmējot, ka iesniedzējam pašam bija dibināti iemesli slēpt seju.
Kā acīmredzami nepamatotu tiesa arī noraidīja iesniedzēja sūdzību par to, ka 2012. gada 4.decembrī viņa aizturēšana bijusi prettiesiska un ka aizturēšanas laikā un vēlāk viņam netika nodrošinātas tiesības uz juridisko palīdzību. Noraidīta arī Čalovska sūdzība par to, ka viņam un viņa advokātam netika dota iespēja savlaicīgi iepazīties ar lietas materiāliem pirms tiesas sēdes, kurā tika lemts jautājums par izdošanas apcietinājuma piemērošanu.
Čalovskis iesauku “Imantas hakeris” iemantoja pēc tam, kad 2012. gada decembrī likumsargi viņu aizturēja ar asa sižeta filmas cienīgiem paņēmieniem, nolaižoties no daudzstāvu mājas jumta ar trosēm un ielaužoties dzīvoklī caur logu. ASV viņu apsūdz dalībā datorvīrusa “Gozi virus” izstrādāšanā, ar kura palīdzību no banku kontiem visā pasaulē tika izzagti miljoniem dolāru, bet pats Čalovskis savu vainu kategoriski noliedz. Kaut valdībā izcēlās strīdi, tā beigu beigās lēma viņu izdot tiesāšanai ASV, bet Čalovska advokāti vērsās ECT, kura lēmuma izpildi iesaldēja, kamēr izskata sūdzību.
