Broka skaidroja, ka konvencionālā karadarbība mūsdienās iet roku rokā ar psiholoģisko karu jeb cīņu par cilvēku prātiem un ticību tam, kas ir ļaunais un kas ir labais.
"Un, protams, ir ārkārtīgi grūti novilkt vienu līniju par to, kas ir labs un kas ir slikts, īpaši konfliktā, kurš ir ārkārtīgi sens un kura saknes meklējas ārkārtīgi dziļā vēsturē," sacīja Broka.
Radikalizācija ir nepatīkama blakne jebkuram konfliktam. "Mums tiešām ir jābūt modriem un jānodarbojas ar sabiedrības izglītošanu šajos jautājumos, skaidrojot lietas un situāciju par to, kas reģionā notiek un kā tas varētu attīstīties," norādīja pētniece.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arīdzan saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
Līdz šim Gazas joslā bez mājām palikuši aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, liecina ANO dati. "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija vēsta, ka kopš oktobra sākuma Izraēlas uzbrukumos Gazas joslā nogalināti 8500 palestīniešu, no kuriem aptuveni 3500 bija bērni un gandrīz 2200 sievietes.
