Meņģelsone atzina, ka ministrijām atrast līdzekļus savos budžetos, ko varētu pārdalīt veselības nozarei, ir smags uzdevums, jo "nav jau tā, ka kāds tur rezerves fondus". Taču sarunu objekts varētu būt tās valsts budžeta programmas, kuru īstenošanu var atlikt uz nākamo gadu.
"Piemēram, apkures programma netika izmantota, un tur ir vismaz 100 miljoni eiro, kur tad būtu jautājums, kā varam tos racionāli pārdalīt veselībai," sacīja ministre.
Veselības ministrijai esot arī izveidota "detalizēta tabula, kur katrs eiro aizies – veselības pakalpojumu, ģimenes ārstu, stacionāru pieejamībai, pacientiem, rindu mazināšanai".
"Tas [finansējums] nav mediķu algām, bet tiešām pacientiem nepieciešamā summa,"
akcentēja Meņģelsone.
Uz jautājumu, kāds papildu finansējums veselības nozarei nepieciešams kopumā, Meņģelsone atbildēja: "Šobrīd, saliekot kopā gan kompensējamās zāles, gan ambulatoros pakalpojumus, gan stacionāra tarifa stiprināšanu, tie ir 140 miljoni. [..] Pēc manām sarunām gan ar premjeru, gan finanšu ministru redzu, ka viņi absolūti saprot situāciju, ka šī nauda ir vajadzīga."
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielākā daļa paredzēta mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) valde līdz 1. jūlijam lūdz valdību piešķirt papildu 140 miljonus eiro.
Premjers Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
