NATO nepārtraukti monitorē situācijas attīstību apkārt visām alianses teritorijām. "Tajā brīdī, kad NATO ir kāda informācija, ka kādā reģionā veidojas situācija, kas var novest līdz krīzei, vai tur tiek akumulēti militārie spēki, tad mums ir jau šobrīd instrumenti, kas ļauj demonstrēt, ka mēs būsim gatavi, ja kāds varētu izdomāt izaicināt Latvijas vai NATO dalībvalstu drošību," sacīja Riekstiņš.
Viņš atgādināja, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā jau vairāku mēnešu garumā NATO bija informācija par šādu gatavošanos. Tātad pēkšņs uzbrukums tik lielā apjomā neesot iespējams tā, lai NATO to nemanītu.
Riekstiņš gan apliecināja, ka NATO plānos apskatīts arī variants, ja būtu mazāka mēroga, bet straujš uzbrukums. Tā atvairīšanai Latvijai pietiktu ar spēkiem, kas ir uz vietas, viņš sacīja.
Nepieciešamības gadījumā NATO ir iespējas "iesviest" papildu spējas ļoti ātri. "Tajā brīdī, kad tika uzbrukts Ukrainai 2022. gada februārī, Latvija saņēma papildu spēkus no sabiedrotajiem burtiski diennakts laikā," norādīja Latvijas vēstnieks.
