Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos VVC saņēma piecus iesniegumus par ārstniecības personu iespējamiem pieļautiem pārkāpumiem. Taču pagaidām esot grūti spriest, vai iesniegumu skaits ir palielinājies vai samazinājies, norādīja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Iesniegumi lielākoties saņemti par māsām vai vispārējās aprūpes māsām. Iesniedzēji galvenokārt norādījuši, ka nav iespējams saņemt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības personu valsts valodas neprasmes dēļ.
Saņemot ziņas par iespējamu pārkāpumu valsts valodas lietošanas jomā, VVC veic pārbaudi, kurā izvērtē personu valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. VVC pārbaudes veic arī pēc savas iniciatīvas.
Pērn par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, administratīvi sodīti četri ārsti un 40 māsas. Par valsts valodas nelietošanu nepieciešamajā apjomā ārstniecības iestādes darbiniekam tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 700 eiro.
VVC gan neapkopo datus par to, vai personas tiek administratīvi sodītas, pamatojoties uz saņemtajām ziņām. Nereti iesniegumos kā iespējamie pārkāpēji norādītas vairākas personas. Ja VVC amatpersona konstatē, ka ne visas norādītās personas pārkāpušas Valsts valodas likumu, diez vai var uzskatīt, ka iesniegums ir apstiprinājies, skaidro Rēķe.
Kā iepriekš vēstīts, veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") aicinājis pievērst lielāku uzmanību valsts valodas lietojumam slimnīcās, aktualizējot jautājumu par darba vides problemātiku ārstniecības iestādēs.
Abu Meri uzsvēris, ka Valsts valodas likums nosaka latviešu valodas lietošanu iestādēs un organizācijās, kas darbojas sabiedriskajās interesēs, tajā skaitā veselības jomā. Tādējādi, sniedzot publiskus pakalpojumus, personālam obligāti ir jāzina latviešu valoda un arī jākomunicē latviešu valodā ar saviem kolēģiem.
"Ir droši vien ļoti labi, ka mums ir šie signāli, jo savādāk mēs, protams, nevarētu arī atrisināt šo jautājumu. Tas ir ļoti labi, ka cilvēki vērsušies ar šo problēmu un ziņo par to," atzina Latvijas Māsu asociācijas Profesionālās padomes priekšsēdētāja Ilva Aršauska.
"Pārāk vispārīgus iesniegumus, kuros minēts, ka viss ir slikti, ka iestādē vai vispār visās iestādēs Latvijā, protams, uz tādiem mēs nevaram īsti reaģēt. Mēs tiešām reaģējam uz tādiem, kuros ir konkrētas ziņas par konkrētām personām vai vismaz konkrēti apzināmu personu loku," skaidroja Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Valodas lietojuma pārbaude notiek mutiski, no saņemtajām atbildēm valodas centra pārstāvis izvērtē, vai persona spēj piedalīties sarunā, vai spēj uztvert un veidot tekstu un vai valodas lietojums ir atbilstīgs.
Ja persona nezina valodu pietiekami, parasti sods ir no 50 līdz 100 eiro, bet šīs personas aizvien var ieņemt amatu. Tam iebilst Māsu asociācijas priekšsēdētāja.
"Profesijas standartā māsa… māsai paredz to, ka viņa runā valsts valodā. Ja tātad cilvēks nerunā valsts valodā, tad viennozīmīgi, acīmredzot viņš nevar ieņemt šo amatu," pauda Ilva Aršauska.
Par darbinieka atlaišanu lemj katras iestādes vadība, valodas centrs to nevar ietekmēt. Valsts valodas likums nosaka, ka gan valsts, gan pašvaldību, gan privāto iestāžu darbiniekiem ir jālieto valsts valoda, ja to darbība skar sabiedriskās intereses un veselība ir viena no tām.
