Drošība Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas pierobežā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem Latgales starpkongresa diskusijās. Eksperti norādīja, ka jādomā gan par plašākām reģionālo mediju iespējām veidot analītisku saturu, gan par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) klātesamību.
"Faktiski divu gadu laikā Valsts robežsardze un Bruņotie spēki ir novērsuši šo hibrīdkaru un spējuši atturēt. Tas ir viens. Otrs – mēs redzējām arī mācības, kas tagad norit, faktiski bruņotie spēki ir, ļoti ātri reaģējot uz situāciju, pārorientējuši mācības "Namejs", kas ir lielākās mācības un faktiski visas galvenās darbības notiek Latgalē, pierobežā," sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
"Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai" – tas ir arī starpkongresa vadmotīvs. Pasākuma galvenā ideja – turpināt meklēt risinājums problēmsituācijām valodas, publiskās telpas, izglītības, tūrisma un citās nozarēs, gan arī veicināt Latvijas sabiedrības izpratni par latgaliskajām vērtībām kā neatņemamu visas Latvijas ne tikai kultūrvēstures, bet arī mūsdienu elementu.
"Lai latgaliešu valoda būtu ne tikai tā valoda, ko daži runā mājās kaut kad, bet lai tā būtu tā valoda, kā vēsturiski ir bijusi – Latgales valoda, un ir jāsāk ar skolu.
Otrkārt, lai visiem, kas nāk no Latvijas izglītības sistēmas ārā, lai viņi zinātu, ka ir tāda Latgale, ka ir tāda latgaliešu valoda, lai viņi zinātu, kā tā skan," pauda Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.
Lielākās bažas rada skolu tīkla optimizācija, izglītības pieejamības mazināšana pierobežā, kā arī sistēmisks atbalsta trūkums latgaliešu rakstu valodas mācību stundu nodrošināšanai. Piemēram, šogad aizvien vēl tikai notiek sarunas par finansējuma piešķiršanu šīs programmas īstenošanai.
"2022. gadā ir noticis Latgales kongress, tam ir pieņemta noteikta rezolūcija un mēs redzam, ka daudzi punkti ir vairākas reizes diskutēti, vairākas reizes apspriesti, bet praktiska darbība vai nu notiek ļoti lēni, vai nenotiek vispār. Sadarbība ir bijusi ļoti dažāda, un mums ļoti lielas grūtības joprojām ir sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju," teica Latgales starpkongresa koordinatore Ilga Šuplinska.
"Nav tā, ka, ja saturs ir latgaliski, tad tam pēkšņi nav auditorijas vai nav intereses par to. Es pat teiktu, ka nereti ir gluži pretēji,"
piebilda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris.
Starpkongresa dalībnieki cer, ka diskusijās izskanējušās idejas un aicinājumi, valdībai mainoties, sasniegs dzirdīgas ausis arī jauno ministriju un komisiju vadītāju vidū.
