Konvenciju 2016. gadā parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības". Taču arī 14. Saeimā šī dokumenta pieņemšanu atbalsta tikai "Jaunās Vienotības"un "Progresīvo" frakcijas. Konservatīvo partiju izteikumos par Stambulas konvenciju daudzkārt atkārtots, ka tajā ietvertais "dzimuma" jēdziens liedz atbalstīt šī dokumenta virzību, jo to varētu traktēt kā, piemēram, viendzimuma laulību atzīšanu.
Pirms diviem gadiem Satversmes tiesa gan Stambulas konvenciju atzina par atbilstošu konstitūcijai. Proti, tā neapdraud Satversmē nostiprinātās vērtības.
Satversmes tiesa apliecināja, ka Stambulas konvencijas mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana.
Tāpat tiesa toreiz konstatēja, ka dzimtē balstīta vardarbība Latvijā vēl aizvien ir izplatīta un visbiežāk skar tieši sievietes. To atgādināja arī "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāja vietniece Agnese Krasta.
"Diemžēl statistika par vardarbību ģimenē joprojām mūsu valstī ir nepiedodami augsta. Ir pilnīgi skaidrs, ka pret šo sērgu ir jāvēršas ar visiem iespējamiem tiesiskajiem līdzekļiem. Gribētu norādīt, ka Stambulas konvencijas ratifikācija ļautu risināt ne tikai praktiskus jautājumus attiecībā uz profilaksi un pakalpojumiem, bet būtu arī signāls gan sabiedrībai, gan starptautiski, ka vardarbība nevar tikt un netiek tolerēta. Šīs konvencijas virzīšana ratifikācijai, protams, ir Ministru kabineta un Labklājības ministrijas kompetencē, taču diemžēl nav noslēpums, ka šajā Saeimā vismaz pagaidām nav atbalsta šī dokumenta ratifikācijai," atzīmēja Krasta.
Arī "Progresīvo" frakcijas vadītāja vietniece Jana Simanovska piebilda, ka konvencijā piedāvāta kompleksa sistēma šādas vardarbības prevencijai, uzdodot uzraugošajām iestādēm to kā prioritāru. Tā nepieļautu ilgstošas tiesvedības šajos jautājumos, un ticami, ka novērstu situācijas, kad institūcijas noveļ atbildību uz citu.
Simanovska norādīja: "Vardarbības novēršana pret sievieti ir svarīgs uzdevums, un, kad par to pienāk signāli, visas iestādes pieslēdzas, lai to novērstu. Šis bija tieši tāds gadījums, kad pati sieviete bija neskaitāmas reizes vērsusies pēc palīdzības. Tāpat arī viņas kolēģes bija vērsušās pēc palīdzības. Valsts iestādēm bija visi norādījumi, ka šis cilvēks ir vardarbīgs. Un tas, ka visi noveļ vainu viens uz otru, rāda, ka nav neviena, kas par to uzņemtos atbildību."
Savukārt Stambulas konvencijas ratificēšanai ilgstoši iebildusi Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Kristīgo vērtību aizskārumu saskata arī "Latvija pirmajā vietā".
Arī tagad, runājot par vardarbību ģimenē kontekstā ar Stambulas konvencijas ieviešanu, politiķi uzsvēra, ka Latvijas likumos ap 80% normu jau paredz pasākumus cīņai ar šiem vardarbības veidiem. Viens dokuments nemazinātu vardarbības gadījumus – tā vietā uzlabojams policijas un citu struktūru darbs, uzsvēra ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
"Ir ļoti grūti izskaidrot, kā var nereaģēt šajā situācijā, kurā šī sieviete bija nonākusi. Ja Stambulas konvencija to varētu risināt, tad es domāju, ka nevis vienu, bet desmit konvencijas varētu pieņemt, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos," sacīja Valainis.
Līdzīgi norādīja arī koalīcijā ietilpstošā "Apvienotā saraksta" frakcijas vadītāja vietniece Aiva Vīksna.
Viņasprāt, arī līdzcilvēkiem un kaimiņiem jābūt aktīvākiem, ja dzird vai pamana, piemēram, kliegšanu, kautiņus vai strīdu situācijas.
"Ne jau konvencijas atrisinās šo jautājumu. Ir būtiskāka problēma – vienaldzība. Vai tiešām vietējā sabiedrība neredzēja, ka šajā ģimenē ir šīs problēmsituācijas? Mums daudz kas jau likumos ir iestrādāts, tajā skaitā par vardarbības apkarošanu. Tas ir jāievēro un jāliek lietā! Tāpēc es uzskatu, ka nevajag vēl kādus likumus un noteikumus, mēs jau tā esam pārbirokratizējušies, pārregulējušies. Ka tik neaizejam otrā galējībā, ka ir regula regulas galā, bet cilvēcība ir pazudusi," sacīja Vīksna.
Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas Stambulas konvenciju nav ratificējušas. To nav izdarījušas arī Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva un Slovākija. Eiropas Parlaments vēl šoziem prasīja Eiropas Savienībai rīkoties saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas atzinumu un ratificēt konvenciju. Tā nodēvēta kā starptautiskais standarts un galvenais instruments, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē.
