Pašvaldību vadītāji akcentējuši, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības: "Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm. Ir cietuši putni, dzīvnieki."
Vēstulē uzsvērts, ka 7. augusta vētra ar krusu ir nesusi ļoti lielus zaudējumus arī lauksaimniekiem.
"Tā ir izpostījusi sējumus, norāvusi jumtus šķūņiem un graudu klētīm, kur tika glabāta tikko nokultā labība, radot zaudējumus iepriekš nokultajai ražai. Tika bojāti fermu jumti, saimniecības ēkas, piena mājas, siltumnīcas, skābsiena ruļļi, dažāda veida tehnika un siena šķūņi.
Vislielāko satraukumu rada fakts, ka mazie un vidējie lauksaimnieki, kas nav apdrošinājuši savus sējumus, tehniku un ēkas, un to ir ļoti daudz, nespēs patstāvīgi pārvarēt dabas stihijas radītos postījumus, un tuvākajā nākotnē var iestāties šo saimniecību bankrots,"
uzsvērts vēstulē.
Pašvaldību vadītāji skaidrojuši, ka mazie mājražotāji un vidēji pārstrādes uzņēmumi ir zaudējuši iekoptos dārzus ar dārzeņiem, ir nolauzti augļu koki, izpostīti ogu krūmu stādījumi. Krusa sabojāja jumtus pārstrādes cehu ēkām, sadauzīti logi un durvis, sabojātas fasādes.
"Cauro jumtu dēļ ir samircis siltinājums un sabojāti griestu segumi, samirkušas cehu un ražošanas telpas, kuras ir jāatjauno. Elektrotīklu bojājumu dēļ nebija pieejama elektrība, kā rezultātā apstājās produkcijas ražošana. Pastarpināti šie faktori radīja dīkstāves un produkcijas piegādes pārtraukšanu klientiem. Sakarā ar to ir apgrūtināta darba algas izmaksa darbiniekiem un rēķinu nomaksa," situāciju ieskicē novadu vadītāji.
Šo visu notikumu un to seku dēļ uzņēmējdarbība un tās attīstība vētras un krusas skarto teritoriju vietās ir nopietni apdraudēta. Līdz ar to nākotnē ir apdraudēta arī lauku teritorijās dzīvojošo cilvēku iespēja nopelnīt sev iztiku un uzturēt savas ģimenes, norādīts vēstulē.
Lai spētu atjaunot pilnvērtīgu uzņēmējdarbību dabas stihijas skartajās teritorijās, ir nekavējoties jārod risinājumi finansiāli atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, tai skaitā arī lauksaimniekus, uzsvērts vēstulē.
"Mums ir pilnībā neizprotama un nepieņemama atbildīgo ministriju – Zemkopības un Ekonomikas – bezdarbība un gausā rīcība dabas stihijas radīto zaudējumu apzināšanā un atbalsta sniegšanā mazajiem un vidējiem uzņēmējiem/lauksaimniekiem,"
sašutumu pauduši pašvaldību pārstāvji.
Vēstules autori, vēršoties pie zemkopības ministra Didža Šmita ("Apvienotais saraksts") un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība), norāda, ka "nav vietas distancētai un nogaidošai attieksmei, kas līdz šim ir rezultējusies tikai ar frāzēm – paši vainīgi, ka nav apdrošinājušies".
Savukārt Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam tiek norādīts, ka šī nav laba krīzes vadība no zemkopības un ekonomikas ministru puses. "Lūdzam Jūs paust skaidru savu nostāju šajā jautājumā un pieprasīt nekavējošu rīcību no atbildīgajiem ministriem un ministrijām," aicinājuši vēstules autori.
Tikmēr no premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") tiek lūgts atgādināt zemkopības un ekonomikas ministriem, ka
Ministru prezidenta atkāpšanās nav pamats ministru bezdarbībai.
Vienlaikus vēstules autori izteikuši pateicību Valsts prezidentam, premjeram, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam ("Apvienotais saraksts") un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība") par izpratni un operatīvo rīcību, lai kopā ar pašvaldībām šo palīdzību spētu sniegt.
Vēstuli parakstījis Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevics un Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.
