"Par veselīgu un izglītotu Latviju!" – ar šādu domu ap 1000 veselības aprūpes nozares pārstāvju devās protesta gājienā kopā ar pedagogiem. Veselības aprūpes darbinieki ir aizkaitināti par ikgadējo nozares budžeta neskaidrību un politisko procesu. Tam nemainoties, iespējams arī mediķu streiks, pauda Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
"Latvijas veselības aprūpes finansēšana mums šo 30 gadu laikā ir reformēta četras reizes. Igaunijā un Lietuvā – vienu reizi. Ir jābeidz skraidīt politiski un jāatceras, ka ikviena reforma maksā naudu! (..)
Mēs apsveram medicīnas darbinieku streiku septembrī. Politiķiem ir jāmaina sava attieksme nevis jāsaka, ka mēs esam īdētāji," sacīja Aizsilniece.
Šā gada valsts budžetā izdevumi ir ap 14,7 miljardiem eiro, un veselības nozares finansējums ir ap 1,6 miljardiem eiro. Koalīcijas partneru vienošanās ir panākt vismaz 12% no kopbudžeta izdevumiem paredzēt veselības nozarei. Tie būtu ap 1,76 miljardiem eiro, tātad pašlaik finansējums šo robežu nesasniedz. Valdības apstiprinātajās veselības aprūpes pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem šogad budžetā trūkst ap 306 miljoniem eiro. Iespējas panākt stabilu papildu finansējumu veselības aprūpei meklē darba grupas Veselības un Finanšu ministrijās, taču konkrēts laiks lēmumiem vēl nav nosaukts, atzina veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta).
"Mūsu prioritāšu sarakstā noteikti ir primārās aprūpes stiprināšana, pirmkārt, ģimenes ārstu prakses. Vēl sakrājušās un sasāpējušas prioritātes ir onkoloģija, bērnu zobārstniecība, kompensējamās zāles, kas palikušas, tā teikt, ārpus saraksta. Tieši tāpēc otrs ļoti lielais darbs ir panākt veselības aprūpei skaidru un iezīmētu finansējumu, lai nebūtu šī pieeja, ka katru gadu ir jāpierāda un jālūdzas par katru lietu budžetā," teica ministre.
Šīsdienas protesta akcijā nepiedalījās Latvijas Jauno ārstu asociācijas biedri, kuri gan to atbalsta. Asociācija kopā ar pacientu organizācijām koncentrējas citam darbam – prasību sagatavošanai pirms 11. maijā gaidāmā mediķu protesta pie Saeimas. Prasības plānots atklāt jau otrdien, tāpēc šodien Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs tās vēl neatklāja.
"Tās prasības skars pamatā finansējumu, pacientu līdzmaksājumus un rindas. Šī ir vēršanās pie visas valdības, jo veselības aprūpes problēmas, sistēmas sakārtotība un finansējums ir visas valdības un Saeimas partiju atbildība. No tā nevar izvairīties, sakot, ka "mūsu partija neatbild par šo jomu". Tā ir kopīga atbildība un no vārdiem, ka tā ir augstākā prioritāte, jātiek pie darbiem," sacīja Šilovs.
Kolēģa teiktajam piekrita Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura ir arī Saeimas opozīcijas deputāte Zaļo un zemnieku savienības frakcijā. Problēmas nozarē viņa ilustrēja ar faktu, ka ģimenes ārsti jau pašlaik par 3 miljoniem eiro ir pārtērējuši savas kvotas uz valsts apmaksātiem laboratoriskiem izmeklējumiem.
"Nerunājot par to, ka ne velti cilvēki gaida līdz gadam valsts apmaksātus izmeklējumus. Tagad, ja mūsu IKP rēķina veselības aprūpei, tie sanāk 8%, bet sliktā ziņa, ka tie sadalās uz pusēm – pusi sedz valsts, bet pusi – pacients no savas kabatas.
Un iedod savai veselībai tie, kuriem ir nauda. Kuriem nav, tad ir dabiskā izlase un izmiršana," sprieda Kozlovska.
Veselības aprūpes nozares organizāciju pārstāvji arī uzsvēra, ka ar savām prasībām nav pretnostatītas Veselības ministrijas plāniem un pašlaik nepievienojas izglītības darbinieku arodbiedrības solījumam prasīt premjera demisiju. Daudz kas būšot atkarīgs no mediķu prasību izpildes.
