Premjere: Gribas redzēt lielāku rietumvalstu vienotību
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") atzina, ka Minhenes konferencē gribējās redzēt daudz lielāku rietumvalstu vienotību un skaidrāku vīziju, ka atbalsts Ukrainai būs tūlīt un tagad.
Baltijas valstis ir skaļākas un var būt līderi valstu vienotības panākšanā, bet ir svarīgi, lai visas valstis sniegtu lielāku militāro atbalstu Ukrainai, jo mēs kopā varētu izdarīt ātrāk un vairāk, norādīja premjere.
Graube: Ja vajadzīgie ieroči būtu piegādāti uzreiz, mēs jau šodien svinētu Ukrainas uzvaru
Militārais eksperts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube sprieda, ka gadījumā, ja no pirmās uzbrukuma dienas pirms diviem gadiem uzreiz sāktos Rietumu valstu pārdomāta ieroču piegāde Ukrainai, situācija nebūtu tāda, kāda tā ir šodien.
Viņš norādīja, ka līdz pat 2022. gada rudenim Ukraina saņēma tikai tuvas darbības ieročus.
Ja ieroču piegāde būtu pietiekami ātra, "mēs jau šodien svinētu Ukrainas uzvaru, ņemot vērā Krievijas nespēju pārvaldīt savus spēkus", sacīja Graube.
Viņš arī pauda, ka lielākā nolaidība bija ļaut Krievijas armijai izveidot spēcīgu aizsardzības līniju, "tur nav runas par gudrību, bet par mēnešiem, 4–6 mēnešiem"; ja Ukraina savlaicīgi saņemtu ieročus, par ko rietumvalstis jau runāja, Krievijas armija nebūtu "ierakusies" un Ukraina spētu atbrīvot dienvidu flangu jau šobrīd.
Savukārt par to, ko Ukrainas armijai vajadzētu vai nevajadzētu darīt, vēl rakstīs grāmatas un strīdēsies militārajās koledžās, un arī tad vēl nenonāks pie vienota viedokļa, norādīja Graube.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") savukārt pauda, ka Ukraina un arī rietumvalstis nekad nevarētu izrādīt tādu nevērību pret cilvēka dzīvību, bet Krievija ir gatava mest gaļas mašīnā savus cilvēkus.
Graube arī sacīja, ka viņu satrauc tas, ka Ukraina joprojām nesaņem ieročus, kas apdraudētu Krievijas teritoriju. Ir jābūt godīgiem, jādod ieroči, kas var pārraut apgādes līnijas, apdraudēt noliktavas arī Krievijas teritorijā, norādīja Graube.
Ekonomists Strazds: Par daudz fokusējamies uz sankcijām, par maz uz tiešo palīdzību Ukrainai
Komentējot ekonomisko situāciju, Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds norādīja, ka mēs "par daudz fokusējamies uz sankcijām un par maz uz tiešo palīdzību Ukrainai", un, ja tas turpināsies, "mēs varēsim runāt par 26.sankciju paketi, un tas Krievijas kara mašīnu neapturēs".
Strazds skaidroja, ka Krievija šobrīd tērē militārai nozarei un iekšējām represijām 8% no savas ekonomikas, un, lai noliktu tādus pašus līdzekļus pretim, Eiropas valstīm jātērē aptuveni 1% no savas ekonomikas, bet tas jādara visām valstīm. Iespējams, arī Latvijai jādara vēl vairāk, bet ar to nepietiks, Vācijai un citām lielajām valstīm jādara vairāk, sacīja Strazds.
Tajā pašā laikā viņš skaidroja, ka tuvāko gadu laikā Krievijas ekonomikai šis karš būs smags slogs, Krievijas ekonomika nav sabrukusi, ko gan ekonomisti nemaz negaidīja, bet jāskatās, kā mainās struktūra, – militārā ražošana pieaugusi 1,5 reizes kopš kara sākuma, bet lādiņu ražošana neveicina vidējā iedzīvotāja labklājību. Te ir svarīga stratēģiska pacietība – "katram tītaram pienāk Pateicības diena", svarīgi šo spiedienu turēt un šo dienu sagaidīt, sacīja Strazds.
Eiropai jāstiprina militārā industrija
Premjere Evika Siliņa sacīja, – "es varbūt esmu ideāliste vai traka, bet es ticu, ka Eiropā mēs varam būt skaļa balss un saprotam, ka mums jāstiprina sevi un, manuprāt, Eiropa to ir sapratusi", Eiropa ir sapratusi, ka tai ir vajadzīga militārā industrija un banka, kas spēj to finansēt. Premjere atzina, ka viņai ir ticība, ka Eiropa spēs fokusēties, spēs būt gana stipra, jo šo karu Eiropai ir svarīgi uzvarēt.
Siliņa sacīja, ka ES līdz šim militāro industriju neredzēja kā vienu no savem pīlāriem, bet tam tā ir jābūt nākamajā daudzgadu budžetā.
Viņa arī solīja par to runāt ES līmenī.
Arī Graube norādīja uz nepieciešamību Eiropai mobilizēties un pārkārtot savu darbību uz militāro nepieciešamību, kas ir fundamentāla. Viņš skaidroja, ka ir jābūt gataviem aizsardzībai, jābūt gataviem sliktākajam scenārijam, bet tas nenozīmē, ka tas īstenosies.
Savukārt Strazds sprieda, ka ir jāpasaka, ka no militārās industrijas nav jābaidās, turklāt "tai ir izcila blakne – inovācijas", kuriem ir pielietojums arī civilajā dzīvē.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
