Par iniciatīvas nodošanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai balsoja visi 80 klātesošie deputāti.
Deputāts Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka šī ir jau otrā iniciatīva saistībā ar lauku skolu reformu – pirmā par lauku vidusskolu saglabāšanu Saeimā nonāca jau februārī, bet turpmākas virzības nav. Pēc viņa domām, tiek mēģināts šo jautājumu politiski novilcināt.
Ar šo iniciatīvu iedzīvotāji vēlas panākt, lai Saeima pievērš uzmanību valdības plāniem reformēt skolas un vai tie ir sagatavoti atbilstīgi Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā lauku iedzīvotāju, interesēm, nevis vienpusīgi, neizprotot reālo situāciju valstī.
Pēc iniciatīvas autores Irinas Graudiņas domām, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" valdībā nav pienācīgi apspriests. Tomēr, pamatojoties uz šo ziņojumu, ir plānots slēgt vai reorganizēt ap 60 lauku skolu dažādos Latvijas reģionos.
"Runa šeit ir par valsts mēroga problēmu, tāpēc lūdzu Saeimas iejaukšanos," norādīts iniciatīvā.
"Uzskatām, ka starp slēgšanai paredzētajām skolām tomēr nav liekama vienlīdzības zīme un katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli.
Jāizskata arī iespēja pamatskolas pārveidot par sākumskolām," pausts iniciatīvā.
Lai arī dzimstība Latvijā samazinās, iniciatīvas autore apšauba, ka trūkstošo bērnu skaits ir tik būtisks, ka skolu likvidēšana ir vienīgais veids, kā risināt valsts un pašvaldības finansiālās problēmas uz lauku skolu likvidācijas rēķina, neizprotot konkrēto situāciju.
"Jāņem arī vērā, ka bērnu skaits skolās ir mainīgs, un vietām tas uzrāda, kaut nelielas, tomēr pieauguma tendences. Šāda rīcība vienlaikus iznīcina ne tikai skolas, bet arī pagastus, liekot cilvēkiem doties prom no lauku reģioniem. Saglabājot dzīvotspējīgu skolu, mēs saglabāsim dzīvotspējīgu, radošu un pašpietiekamu kopienu," pausts iniciatīvā.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
Savukārt 1. februārī sabiedriskajai apspriešanai nodoti IZM sagatavotie grozījumi Izglītības likumā.
