Pirmo dienu piektdien, 22. septembrī, uz Latvijas ārējās robežas jaunajā amatā aizvadījis Rihards Kozlovskis, bet otro dienu – igauņu robežsargi. Kāds atbraucis no Narvas, cits no Pērnavas. Latvijas ziemeļu kaimiņi atminējās, kā pirms pāris gadiem Krievijas robežu arī pie viņiem nelegāli šķērsoja vjetnamieši,
taču hibrīduzbrukums, kas šobrīd turpinās uz Baltkrievijas robežas, viņiem ir jauna pieredze. Jau ceturtdien nācies sastapties ar robežpārkāpējiem.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks Vadims Grickovs atklāja, ka palīdzību sniedz 12 robežsargi no Igaunijas. "Viņi apliecināja, ka sniegs mums savu atbalstu tik, cik mums vajag. Mēs mēģināsim pagarināt viņu palīdzību mums," sacīja Grickovs.
Līdzīgi kā igauņi, arī Kozlovskis atminējās, kā robežu pārkāpa vjetnamieši un irākieši, jo jau tad viņš atradās iekšlietu ministra amatā. Toreiz, viņaprāt, žogs bija risinājums, šoreiz vairs ar to nepietiek.
"Šodien, kad Baltkrievijas varas iestādes atbalsta šo nelegālo robežšķērošanu, bojājot žogu, to gadījumu ir daudz. Tāpēc ir nepieciešamas viedās tehnoloģijas," pauda ministrs.
Atšķirībā no žoga, ko valdība deklarācijā solījusies pabeigti izbūvēt šogad, viedās tehnoloģijas visā robežas garumā būšot tika nākamā gada beigās.
Kozlovska kā iekšlietu ministra laikā žogu celšanu organizēja Valsts robežsardze.
Toreiz apsūdzību dēļ pārtrauktais tagad jāpabeidz "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Arī uz robežas ar Krieviju, kur vietām vēl nekas nav iesākts, apstiprināja "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
"Visdrīzāk, būs jāizbeidz vai jāvienojas par līgumattiecībām robežsardzei, kas slēdza līgumu ar "Igati", lai jau mēs arī šajos posmos varētu uzsākt darbus, veiktu defektu novēršanu un pabeigtu to, kas ir iepriekšējā būvnieka uzbūvēts," skaidroja Griškevičs.
Latvijas–Baltkrievijas robežžogs būšot gatavs līdz gada beigām, bet infrastruktūra uz ūdeņiem taps nākamgad, solīja pasūtītājs. Arī tur, kur pontonu laipas jau tapušas, robežsargiem izmantošanā tās vēl nav nodotas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
