Mēs varam atbalstīt Ukrainu ar ziedojumiem
Ukrainas tautai joprojām ir vajadzīga praktiskā palīdzība, tādēļ Latvijas sabiedriskie mediji sadarbībā ar Ziedot.lv aicina ziedot akūti nepieciešamo lietu iegādei.
Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90204020 (maksa par zvanu – 1,50 eiro ar PVN) vai tiešsaistē ziedot.lv/ukrainai.
Visu saziedoto naudu sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā novirzīs Ukrainas atbalstam.
Viņš pateicās par Latvijas nemainīgo atbalstu un palīdzību – Latvijas parlaments bijis viens no pirmajiem, kas nosodīja Krievijas pilna mēroga iebrukumu, Latvija aizliegusi apkaunojošo Krievijas kara Ukrainā simboliku, atzinusi Krievijas noziegumus Ukrainā par genocīdu un pasludinājusi Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, aicinājusi saukt pie atbildības visus vainīgos kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Ukrainā. Tāpat Latvijas Saeima aicinājusi atdot Krievijā un Baltkrievijā nelikumīgi pārvietotos ukraiņu bērnus, aizliegusi sportistiem sacensties ar "okupantu izlasēm", uzskaitīja Ukrainas parlamenta spīkers.
"Jūsu atbalstu mēs sajūtam visos līmeņos, mēs jūtamies kā brāļi un māsas. Un šeit nav sīkumu, jo katra jūsu palīdzība ir nenovērtējama neatkarīgi no tā, vai runa ir par varenu militāru palīdzību vai vienkārši vēstuli Ukrainas karavīram frontē," teica spīkers.
Stefančuks minēja, ka Latvija kopš pilna apmēra kara sākuma sniegusi Ukrainai palīdzību vairāk nekā 371 miljona eiro apmērā, kas ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvija 2023. gadā apmācījusi vairāk nekā 3000 Ukrainas karavīru, ārstējusi un rehabilitējusi vairāk nekā 250 ievainoto Ukrainas karavīru.
"Ja runājam sirds valodā, mēs esam ļoti pateicīgi jums par šo palīdzību un saprotam, ka nav vienkārši atrast arvien jaunus resursus, lai to turpinātu. Bet mums ir jācīnās tālāk, mums ir jābūt stipriem un jāstiprina spiediens uz agresoru.
Eiropas Savienības 12. sankciju paketes ieviešana bija iepriekš minētā svarīgs elements, un es pateicos Latvijai arī par šo vareno un spēcīgo atbalstu," sacīja Stefančuks.
Viņš uzsvēra, ka krievu oligarhi un ietekmes aģenti ik dienu meklē arvien jaunus veidus, kā apiet sankcijas. "Tāpēc arī mums ir jāstrādā un dažreiz pat vairāk, jo īpaši likumdošanas līmenī, lai šo nepieļautu, lai sašaurinātu jomas, kuras vēl neskar sankcijas, lai galīgi atņemtu Krievijai spējas turpināt karu," aicināja Stefančuks.
Vēl svarīgs jautājums, pēc Stefančuka vārdiem, ir Krievijas aktīvu konfiskācija par labu Ukrainai. Un arī šajā jomā Latvija ir bijusi viena no pirmajām Eiropā, kas nacionalizējusi Krievijai piederošu īpašumu agresijas pret Ukrainu dēļ.
Stefančuks pateicās arī par Latvijas politisko atbalstu Ukrainas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO: "Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi par tiem centieniem, kurus jūsu valsts kopā ar Baltijas un Ziemeļu valstīm iegulda, lai mūs sadzirdētu Vašingtonā un Briselē."
Runas noslēgumā Ukrainas parlamenta spīkers pauda pārliecību, ka Ukraina uzvarēs karā:
"Es vēlos, lai šodien, pirms iebrukuma 2. gadadienas, gan jūs, gan visa pasaule sajustu mūsu ticību uzvarai, pateicoties mūsu varoņu un tautas saliedētībai. Mēs neiesim prom no savas zemes, mums jāskatās acīs saviem bērniem un pēctečiem. Ukraina jāceļ no drupām, un Latvijas un citu uzticīgo draugu palīdzība mūs jau pietuvina uzvarai. Šī uzvara būs kopīga. Brīvības, neatkarības un demokrātijas uzvara."
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
