Ministrs pie šāda secinājuma nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sagatavoto militāro izvērtējumu par iespējamām sekām un ieguvumiem, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas. Ministrs ir pārrunājis šo jautājumu arī ar sabiedrotajiem, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem.
"Militārais izvērtējums, ko veikuši NBS, nesniedz pamatojumu izstāties no Otavas konvencijas. Bruņoto spēku rīcībā ir un būs citi efektīvi pretmobilitātes līdzekļi, lai atturētu kājniekus un smagāk bruņotas vienības.
To skaitā ir vadāmās kājnieku mīnas un prettanku mīnas, kas ir nozīmīga daļa no Latvijas aizsardzības spējām un jau atrodas NBS bruņojumā. Tāpat jāņem vērā, ka Otavas konvencijai ir pievienojušās 164 valstis – visas NATO dalībvalstis un faktiski ieskaitot arī ASV, kas pieļauj izņēmumu tikai attiecībā uz Dienvidkoreju.
Tas padara šajā konvencijā aizliegto kājnieku mīnu iegādi sarežģīti izpildāmu," pauda aizsardzības ministrs.
"NATO sabiedroto militāro vienību klātbūtne Latvijā ir svarīgs elements mūsu drošības stiprināšanā, kā arī alianses atturēšanas un aizsardzības spēju efektīvā nodrošināšanā un NATO aizsardzības plānu īstenošanā reģionā.
Tādēļ konsultējamies par šo jautājumu ar sabiedrotajiem un guvām pārliecību, ka dalība Otavas konvencijā stiprina mūsu attiecības,"
uzsvēra aizsardzības ministrs.
"Lai efektīvi atturētu pretinieku, ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstījām vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi. Tā militāri būtiski stiprinās mūsu spējas aizsargāt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu," norādīja Sprūds.
Ministrs arī vērsa uzmanību uz to, ka NBS šobrīd izstrādājis detalizētu austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas tiks iesniegts Ministru kabinetam līdz mēneša beigām. Tajā tiek paredzēti veidi, kā nodrošināt mūsu valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.
Savukārt ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs LTV pauda, ka "Krievijai starptautiskas formas, starptautiskie likumi, kā redzam pēdējos gados – galīgi nav aktuāli. Bet tas jau nav tas galvenais iemesls, kāpēc Latviju mīnēt vai nemīnēt robežu. Galvenie apsvērumi ir militārā stratēģija. Ja skatāmies uz austrumu robežu, tā zeme, kur potenciālais iebrukumus no Krievijas var iet pāri, nav īpaši labvēlīga plašai mīnēšanai. Tur jau ir meži, purvi, ezeri."
Ņemot Ukrainu par piemēru, pētnieks argumentēja, ka tad vēl vairāk skaidrs, ka mums šādas mīnas nav nepieciešamas, pat ja Ukrainā tām ir svarīga loma.
"Kur mīnas ir noderīgas? Līdzīgi kā Ukrainā. Kur ir plaši lauki, līdzenumi, kur nav nekādu šo dabīgo šķēršļu – meži, purvi, ezeri, kas mums ir uz robežas. Nedomāju, ka mūsu militārie plānotāji nesaprastu lietas labāk par "Twitter" ekspertiem, kuri mīnēšanu ir atklājuši kā risinājumu visām Latvijas drošības problēmām," pauda Hiršs.
KONTEKSTS:
Daļu sabiedrības satrauc Latvijas pirms vairākiem gadiem paustā apņemšanās neizmantot kājnieku mīnas. Tāpēc sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai. Līdz šim par iniciatīvu savākti nepilni 3000 parakstu.
Parlamentā jau janvārī plāno sākt diskusiju par šo jautājumu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš šorīt paziņoja, ka bruņotie spēki neatbalsta Latvijas izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas.
