ĪSUMĀ:
- VM sadarbībā ar ģimenes ārstiem izstrādājusi primārās veselības aprūpes uzlabošanas plānu, kas paredz atvieglot darbu ģimenes ārstu praksēs un padarīt tās pieejamākas pacientiem.
- VM izstrādājusi optimālo ģimenes ārsta prakses konceptu, kurā pacientu skaits nepārsniegtu 1500.
- Ģimenes ārstiem no 1. jūnija nodrošinās jaunu kolēģi birokrātiskā sloga mazināšanai.
- NVD plāno veidot kartējumu, kurā prognozētu ģimenes ārstu prakšu izmaiņas un nepieciešamību pēc jauniem ārstiem pilsētās un novados.
- VM iecerējusi lielāku atbalstu jaunatvērtām ģimenes ārstu praksēm un piemaksas reģionos, lai stimulētu jaunos mediķus studēt ģimenes medicīnu.
- Valstī plāno ieviest arī sadarbības prakses un ģimenes ārstu kopprakses.
- Nozarē viedokļi par plānu atšķiras.
Lai gan mirstība no profilaktiski un medicīniski novēršamiem cēloņiem Latvijā laikposmā no 2011. līdz 2019. gadam ievērojami samazinājusies,
medicīniski novēršamā mirstība Latvijā 2020. gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedza Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju.
To būtiski ietekmēja mirstība no sirds asinsvadu slimībām, insulta (49,4% no nāves cēloņiem) un vēža (16,8%), liecina OECD dati.
Ieskicējot pašreizējo situāciju, VM norādījusi, ka Latvijā ir novērojams medicīniskā personāla trūkums – 28,32% ģimenes ārstu praksēs ir tikai viena māsa vai ārsta palīgs. Tāpat ģimenes ārstu prakšu pilnveidošanai trūkst pielāgotu telpu.
VM atzīmējusi, ka ģimenes ārstu praksēs ir vērojama nevienlīdzīga noslodze – ja dažiem ārstiem pacientu skaits ir pat virs 3000, tad citās praksēs viņu skaits nepārsniedz 1500. Vienlaikus VM vērš uzmanību uz to, ka ģimenes ārstu prakšu finansēšana esot sadrumstalota un sarežģīta, tāpat praksēs vērojams lēns digitalizācijas progress un birokrātiskā darba slogs. Nozīmīga problēma ir arī pensijas vecuma ģimenes ārstu straujā īpatsvara palielināšanās.
VM rīkotajā ekspertu, ģimenes ārstu un pacientu domnīcā noskaidrots, ka pacientus visvairāk uztrauc mediķu proaktivitātes trūkums, pieejamības problēmas, mūsdienīgums, cieņpilna attieksme un ārstniecības personu atbilstoša kompetence.
Lai izstrādātu priekšlikumus primārās veselības aprūpes stiprināšanai, VM tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā deleģēti gan praktizējoši ģimenes ārsti no Rīgas un reģioniem, gan arī jaunie ārsti un pārstāvji no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) un Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA). Otrdien, 21. maijā, priekšlikumi prezentēti valdībā.
Darba grupas izstrādāto pasākumu rezultātā pacientam būs nodrošināta vienlīdzīga primārās veselības aprūpe, savlaicīga un saprotama saziņa ar sava ģimenes ārsta praksi, kā arī pacienta hroniskās saslimšanas būs uzraudzītas, norādījusi VM.
Raksturota optimālā ģimenes ārsta prakse
Izstrādājot primārās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu, VM darba grupā definēts optimālās ģimenes ārsta prakses koncepts.
Tajā noteikts, ka uz vienu ģimenes ārstu reģistrēto pacientu skaits nepārsniedz 1500. Prakse atvērta 40 stundas nedēļā katru darba dienu. Katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai medicīnas māsas, viens reģistrators, kā arī papildu darbinieks. Tāpat noteikts arī nepieciešamais telpu nodrošinājums un aprīkojums.
Katrai ģimenes ārsta praksei jānodrošina koordinēta un uz pacientu centrēta sadarbība ar primārās veselības aprūpes fizioterapeitu, uztura speciālistu, vecmāti.
Papildu darbinieks ģimenes ārstu praksēs
VM ieskatā, lai nodrošinātu komandas darba principu,
ir jāpārorientējas no ģimenes ārsta sniegta pakalpojuma apmaksas uz prakses sniegta pakalpojuma apmaksas modeli,
stiprinot māsu un ārstu palīgu lomu un pienākumus ģimenes ārstu praksē, kā arī stiprinot ģimenes ārstu prakses ar papildu darbinieku.
Papildu darbinieks, kurš nebūtu mediķis, katrā praksē atslogotu ārstniecības personas no birokrātiskā sloga.
"Tādējādi ģimenes ārstu praksē strādājošām māsām vai ārsta palīgiem atliktu vairāk laika pacientu aprūpei, hroniski slimojošu pacientu uzraudzībai, ārstnieciskām un diagnostiskām manipulācijām, kā arī profilaktiskajam, tostarp pacientu izglītojošam darbam," norādījusi VM.
Lai nodrošinātu papildu darbinieka apmaksu 497 ģimenes ārstu praksēm, gadā nepieciešams finansējums 6 818 090 eiro apmērā. Paredzēts, ka papildu darbinieka atalgojums būtu pielīdzināts ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumam – 925 eiro.
Valdība otrdien, 21. maijā, atbalstīja finansējuma piešķiršanu 3,9 miljonu eiro apmērā papildu darbinieka nodrošināšanai ģimenes ārstu praksēs.
No šī gada 1. jūnija papildu darbinieka apmaksa paredzēta visām ģimenes ārstu praksēm virs 1800 reģistrētajiem pacientiem, lauku teritorijās strādājošām praksēm virs 1500 reģistrētajiem pacientiem, kā arī praksēm ar reģistrēto pacientu skaitu no 1500 līdz 1800, bet kurās ir nodarbināta tikai viena māsa vai ārsta palīgs. No 2025. gada šos kritērijus paredzēts atvieglot, pieļaujot arī nepilnas slodzes darbinieka algošanu.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka prognozēja, ka papildu darbinieks ģimenes ārstu praksēs nodrošinās lielāku pacientu aptveri: "Uzlabosies vēža skrīninga aptvere, jo svarīgs personisks uzaicinājums. Otrs – uzlabosies vakcinācijas rādītāji, īpaši saistībā ar cilvēka papilomas vīrusu. Trešais darbinieks varēs sekot līdzi arī tam, vai pacients lieto zāles. Tas, kas būs arī nākotnē – hronisko pacientu uzraudzība, kas svarīgi, lai pacientu novēro un ārstē ģimenes ārsts un tāpēc nav jābrauc uz slimnīcu. Diagnozes, kur to var uzlabot – cukura diabēts un sirds asinsvadu slimības."
Savukārt, lai risinātu trūkstošo ģimenes ārstu skaitu, VM iecerējusi veicināt ārstu pieteikšanos ģimenes medicīnas rezidentūrai, atvieglot ģimenes ārstu prakšu pārņemšanas procesu, kā arī turpināt sniegt ES fondu atbalstu ģimenes ārstu paaudžu maiņas nodrošināšanai.
Atvieglos ģimenes ārstu prakšu pārņemšanu
VM norādījusi, ka jaunie ārsti Latvijā neizvēlas studēt ģimenes medicīnu, jo profesijai ir zems prestižs un atalgojums, kā arī ierobežota profesionālā izaugsme. Turklāt jaunas ģimenes ārsta prakses atvēršana ir uzņēmējdarbības uzsākšana, tāpēc saistīta ar personisko risku, kas ne visiem jaunajiem ārstiem ir pieņemams. Jauno ārstu piesaisti lauku teritorijās ietekmē dzīves kvalitātes un iespēju atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām.
Šobrīd ģimenes ārstu prakses pārņemšanas procesā ir piecas iesaistītas puses – ģimenes ārsts, kurš nodod savu praksi, jaunais ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, Nacionālais veselības dienests (NVD), pašvaldība un Veselības inspekcija. Savukārt, lai atvērtu ģimenes ārsta praksi, telpas, kurās jaunais ģimenes ārsts praksē plāno strādāt, ir jāreģistrē Ārstniecības iestāžu reģistrā un jāiegūst ārstniecības iestādes statuss.
VM plāno šo līguma slēgšanas procesu vienkāršot un uzlabot, piemēram, iesaistot pašvaldības pārrunās par iespējamām ģimenes ārstu prakšu izmaiņām. Pašvaldība apzinātu iespējamās prakses vietas, ko NVD publicētu mājaslapā.
Tāpat NVD reizi gadā aptaujātu ģimenes ārstus, kuri vecāki par 63 gadiem, par nodomiem turpināt līgumu ar NVD vēl 5 gadus, kā arī aptaujātu ģimenes medicīnas rezidentus par iespējamo līguma slēgšanu.
Prakšu izmaiņu prognozes NVD ik gadu atjaunotu pakalpojumu sniedzēju kartējumā, kurā analizētu plānoto ģimenes ārstu maiņu un nepieciešamību pēc jauniem ģimenes ārstiem katrā pilsētā un novadā.
Atbalsts jaunām ģimenes ārstu praksēm
VM iecerējusi arī pilnveidot jaunatvērtu prakšu finansēšanu. Jaunatvērta prakse ir ģimenes ārsta prakse, kura savu darbu uzsākusi ar mazāk nekā 600 reģistrētiem pacientiem.
Ja šobrīd jaunatvērta prakse tiek finansēta deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar NVD, tad
no 2025. gada plānots finansējumu maksāt līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 750, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar NVD.
Šīm jaunajām ārstu praksēm plānots nodrošināt arī mentoringu jeb atbalstu, piemēram, par jautājumiem, kas skar prakses darba organizāciju. Praksēm būtu iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša ģimenes ārsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jautājumos. Plānots, ka viena pieredzējuša ģimenes ārstu prakse mentoringu sniegtu vidēji divām jaunatvērtām praksēm 12 mēnešus, saņemot par to 854,25 eiro mēnesī.
Valdības sēdē premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka pašvaldībām vajadzētu dot iespēju bez maksas nomāt pieejamas pašvaldības telpas jaunajiem ģimenes ārstiem, jo nereti tieši telpu nepieejamība ir šķērslis ģimenes ārsta prakses atvēršanai.
Vēl starp priekšlikumiem, kā Latvijā uzlabot primāro veselības aprūpi, ir arī plāni pilnveidot lauku piemaksu ģimenes ārstu praksēm, piemēram, palielinot piemaksu par blīvumu – jo mazāks iedzīvotāju blīvums, jo lielāks lauku piemaksas apmērs.
Tāpat no 2025. gada plānots ieviest reģionālo piemaksu ģimenes ārstu praksēm, kas sniegtu pakalpojumus attālāk no galvaspilsētas.
Plāno ieviest sadarbības prakses un kopprakses
Pasaulē arvien aktuālāka kļūst primārās veselības aprūpes komandas koncepta paplašināšana, norādījusi VM. Komandā ietilpst vairāki dažādu specialitāšu medicīnas profesionāļi, kas visi koncentrējas uz pacienta aprūpi.
Arī Latvijā plāno ieviest šādu sadarbības prakšu konceptu, papildinot ģimenes ārstu praksi ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru, garīgās veselības darbinieku.
2025. gadā plānots izstrādāt sadarbības prakšu organizatorisko kārtību, savukārt 2026. gadā ieviest 120 sadarbības prakses.
Savukārt kopprakšu modelis paredz trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbību, ieviešot paplašinātu kopienas aprūpes komandas konceptu. Šādās koppraksēs iespējams nodrošināt ārstu aizvietošanu, divu vai vairāk veselības aprūpes speciālistu piesaisti, noteiktu izmeklējumu pieejamību, kā arī papildu rezultatīvo rādītāju izpildi.
2025. gadā paredzēta kopprakšu organizatoriskās kārtības izstrāde, savukārt 2026. gadā 5 kopprakšu ieviešana.
Attīstīs digitalizāciju
Šobrīd ģimenes ārstu praksēs digitālo pakalpojumu apjoms ir dažāds, atzīmējusi VM. Tostarp atšķiras arī medicīnisko ierakstu veikšana – daļa ārstu tos ievada lokālās informācijas sistēmās, bet citi – papīra veidā. Iemesli tam ir vairāki, tostarp arī datortehnikas nepieejamība vai prasmju trūkums.
Lai digitalizācijas sniegtās iespējas visur būtu vienotas, VM plāno turpmākajos gados vairākus risinājumus, piemēram, uzlabot saziņu ar ģimenes ārsta praksi arī elektroniski. Attālinātā saziņā, piemēram, būtu iespējams pagarināt nepieciešamo medikamentu receptes.
Tāpat praksēs plāno ieviest e-kvītis, lai atviegloto iedzīvotājiem gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu, kā arī izveidot vienotu e-pieraksta sistēmu un rindu valsts apmaksātu izmeklējumu saņemšanai.
No 2025. gada ir plānota pāreja uz e-nosūtījumiem un e-slēdzieniem, tāpat līdz 2029. gadam tiks pilnveidota e-receptes funkcionalitāte,
nodrošinot pacientu ar paziņojumiem par zāļu aizliegumu sportā, zāļu lietošanas informatīvajiem materiāliem un klīniskajiem lēmumiem. Paredzēts arī centralizētajā pacienta elektroniskajā veselības kartē E-veselības sistēmā izveidot integrētu risinājumu zāļu lietošanas blakusparādību paziņošanai, kas nodrošinās ērtāku ziņošanu par zāļu blakusparādībām.
Pasākumiem, kas uzsākami no 2024. gada, papildu nepieciešami 4,62 miljoni eiro, bet no 2025. gada papildu nepieciešams finansējums būs 15,56 miljoni eiro un turpmāk ik gadu 17,8 miljoni eiro, aprēķinājusi VM.
Nozarē viedokļi par plānu atšķiras
Daļa no plānā ietvertajiem pasākumiem ir stipri atkarīgi no budžeta iespējām, un ir jautājumi, kuros būtiski atšķiras Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Lauku ģimenes ārstu asociācijas viedoklis.
Ģimenes ārsta pakalpojuma pieejamības uzlabošana reģionos ir būtisks un ilgi nerisināts uzdevums, uzsvēra Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība):
"Tātad jauno ģimenes ārstu pieejamības nodrošināšanai reģionos būs paredzēts lauku atbalsta koeficients. Uz ģimenes ārstu prakšu vietām rinda ir Rīgā un Pierīgā, bet reģionos ir neaizpildītas ģimenes ārstu prakšu vietas.
Lai mazinātu šo nevienlīdzību, ir vajadzīgs šis burkāns tāpat kā Eiropas attīstītajās valstīs. Piemēram, Portugālē ir trīsreiz lielākas piemaksas par darbu pierobežā.
Tā ir pasaules pieredze, kā jaunajiem ārstiem un arī vecākiem ārstiem būt pieejamiem saviem pacientiem. Latvijā ir vajadzīga vienlīdzīga ģimenes ārsta aprūpe."
Asociācija uzskata, ka šis ziņojums, kuram par labu pārdalīts arī finansējums, ļaus reģioniem piesaistīt jaunus ģimenes ārstus, norādīja asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs: "Mēs esam tādā situācijā, ka, izņemot svaigu gaisu un izdangātos ceļus, mēs vairs neko nevaram piedāvāt mūsu jaunajiem kolēģiem, un mums ir jākonkurē ar tādām lielām privātām struktūrām, veselības centriem, kas ir Rīgā, kas ir gatavi piedāvāt jaunajiem kolēģiem visu, aprīkotu darbavietu."
Tomēr šis ir viens no jautājumiem, kuros ģimenes ārstus pārstāvošajai lielākajai organizācijai – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai – ir atšķirīgs redzējums. Svarīgākas par piemaksām daļai prakšu ir visiem ģimenes ārstiem veicamas lietas, viedokli pamatoja asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure:
"Tās izvirzītas kā primārāks pasākums 2025. gadā nekā pamatlietas, piemēram, manipulācijas, kas veicamas ģimenes ārstiem visā Latvijā. Tādas pamatlietas tiek noliktas kaut kur tālāk. Kad prasīju par reģionālo piemaksu aprēķiniem, atbilde bija: smuki izskatījās. Tas nav aprēķins. Ja to paslēpjam zem mērķa par jauno ģimenes ārstu piesaisti reģioniem,
tad varbūt piesaistes mehānismiem vajadzētu būt mērķētiem tieši jauno kolēģu piesaistei, nevis piemaksājam pilnīgi visiem kolēģiem, kuri strādā reģionā."
Ģimenes ārstu asociācija arī uzskata, ka plānā ietvertās prāvākās piemaksas par mentoringu vai atbalstu darbu tikko sākušajiem jaunajiem speciālistiem pareizāk būtu novirzīt tieši jaunajiem ārstiem prakses atvēršanai un nepieciešamajām konsultācijām.
Tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Katrīna Priede valdības sēdē norādīja, ka informatīvajā ziņojumā iekļautas ļoti daudz jaunajiem ģimenes ārstiem nozīmīgu lietu, un asociācija konceptuāli atbalsta ziņojuma virzību ar sarunu ceļā panākto vienošanos, ka tiks turpināts darbs pie atsevišķu priekšlikumu ieviešanas praksē. Arī piemaksas reģionos jaunie ārsti atbalsta.
Tomēr apstiprinātajā ziņojumā esot arī vairāki punkti, par kuriem papildus jādiskutē, un daži no tiem sakrīt arī ar ģimenes ārstu asociācijas iebildumiem. Taču diskusijas vēl būs, solīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
