Kā ziņots, IZM sagatavojusi piedāvājumu skolotāju slodžu sabalansēšanai, aicinot visus pedagogus no 2025. gada 1. septembra pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, papildus nosakot, kāds būs maksimālais mācību stundu skaits klases priekšā.
IZM sola, ka pedagogi no šādām pārmaiņām iegūs, – nebūs pārstrādājušies un alga pieaugšot līdz ar skolu tīkla sakārtošanu. Bet arodbiedrību ministrijas piedāvājums neapmierina, jo tā uzskata, ka pretēji ministrijas paustajam tas tieši pasliktinās situāciju daudziem pedagogiem.
LIZDA aplēses pirms piketa liecināja, ka pie valdības ēkas pulcēsies ap 2000 pedagogu.
Protestētājiem līdzi ir daudz dažādu plakātu, kuru saturs vēsta par problēmām nozarē un aicinājumiem rīkoties, lai tās novērstu. Klātesošo plakātos aicināts politiķus paust cieņpilnu attieksmi pret pedagogiem un pildīt solījumus. Daudziem protesta dalībniekiem ir zilas vestes. Tāpat skan saukļi "Atbildību! Atbildību!".
LIZDA neredz iespēju vienoties ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") jautājumā par skolotāju slodžu sabalansēšanu, taču ministres demisiju LIZDA neplāno prasīt. Līdz ar to lielu lomu sarunās par slodžu balansēšanu LIZDA paredz premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība").
Uzrunājot piketētājus pie Ministru kabineta, Siliņa sacīja: "Visus tos solījumus, ko mēs kā valdība esam un iepriekšējās valdības ir solījušas par minimālā tarifa celšanu, mēs esam pildījuši, un es domāju, ka jums nav pamata šobrīd uztraukties, ka valdība nevēlas kaut ko pildīt, kas ir iepriekš ticis apsolīts. Attiecībā par algām – gan pagājušajā gadā tika izpildīts Satversmes tiesas spriedums pirmsskolas pedagogiem, tika palielināta minimālā alga, tarifa likme, gan arī skolotājiem. Skolotāji, laba, kvalitatīva izglītība mūsu bērniem ir mūsu prioritāte, un tas mums ir ļoti svarīgi."
"Mīļie skolotāji, vai jūs zināt, par ko jūs šeit esat atnākuši strīdēties? Par ko? Jums algas nepalielināja valdība? Kam nepalielināja, paceļiet roku! Neredzu rokas! Valdība ir pildījusi visu to, ko mēs esam apsolījuši. Lūdzu!" emocionāli sacīja Siliņa.
LIZDA informēja, ka, nesaņemot uzaicinājumu otrdien sēsties pie sarunu galda un konkrētas rīcības plānu par slodžu balansēšanu, arodbiedrības padome 40 cilvēku sastāvā bez uzaicinājuma no politiķu puses ir devusies iekšā Ministru kabineta ēkā, pieprasot rēķināties ar pedagogu prasībām.
Tālāko šīs rīcības scenāriju LIZDA neprognozēja, norādot, ka arodbiedrības pārstāvji uzturas valdības ēkas vestibilā.
Šī ir lielākā pedagogu protesta akcija kopš pagājušā gada 24. aprīļa, kad protesta gājienā izgāja ap 8000 pedagogu. Toreiz nozares ministre Čakša un toreizējais premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pedagogu atalgojumam papildus garantēja 89 miljonus eiro, tika arī izstrādāts grafiks, kā šī nauda pakāpeniski nonāks viņu maciņos. Taču visu gadu nav rimusi nozares arodbiedrības neapmierinātība, ka streika vienošanās netiekot pildīta, kā solīts, turklāt ministrija manipulējot ar aprēķiniem.
KONTEKSTS:
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība lēmusi par labu pedagogu piketam un vēršanos tiesā.
LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums. Arodbiedrība uztraucas, ka pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu.
Pērnā gada aprīlī pedagogi sāka trīs dienu streiku, kurā piedalījās vairāk nekā 19 000 skolotāju. Streika laikā LIZDA panāca valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nav apmierināta ar IZM aprēķiniem saistībā ar pedagogu streika prasību izpildi.
IZM plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
