Video ierakstā par 9. maiju Daugavpilī pirms pieciem gadiem redzami cilvēku tūkstoši, kas dodas gājienā, dziesmas, Krievijas karogi, Georga lentes, jaunieši tumšzaļās kara uniformās un runas, kas kultivē Krievijas propagandu. Visi tie Krievijas agresiju slavinošie simboli, kas šobrīd Latvijā ir aizliegti, bija Daugavpils realitāte 9. maijā daudzu gadu garumā.
Krievijas propagandas lielāko publisko notikumu izjauca Covid-19 pandēmija. Gājiens un pulcēšanās neatsākās arī pēc pandēmijas, jo līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada pavasarī Saeima liedza 9. maija kā Uzvaras dienas svinības.
Demontēti pieminekļi
Tā paša gada jūnijā Saeima pieņēma likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu. Daugavpils ar savu pieminekļu demontāžu nesteidzās, pirms tam vēl iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesai. Pašvaldība uzskatīja, ka par pieminekļu demontāžu no savas kabatas tai nebūtu jāmaksā.
Jautājums tika skatīts arī Daugavpils domes sēdē, kur deviņi no desmit klātesošajiem deputātiem nobalsoja "par" pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai, tādējādi mēģinot novilcināt padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu. "Par" balsoja arī deputāte, Daugavpils latviešu biedrības vadītāja Līvija Jankovska no "Mūsu partijas". Viņas vadītās biedrības mērķi ir sargāt nacionālo identitāti, stiprināt valstisko apziņu un nacionālo piederību savai tautai, taču Jankovska neuzskata, ka balsojums būtu pretrunā ar biedrības mērķiem. "Par" viņa balsojusi finanšu trūkuma dēļ.
"Mēs zinām, ka pašvaldību budžetus mēs parasti pieņemam februārī vai janvārī, un zinām, ka budžetā līdzekļu neparedzētiem izdevumiem ir ļoti maz. Es to interpretēju un uztvēru tieši tā, un tas bija mūsu balsojums par to, lai valsts šiem mērķiem piešķirtu līdzekļus, jo tie bija neparedzēti. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka mans balsojums bija pretrunā ar kaut ko," skaidroja Jankovska.
Ar daugavpiliešu skaļu neapmierinātību un 37 aizturētiem cilvēkiem piemineklis Slavas skvērā tika demontēts 2022. gada 30. oktobrī. Obeliska vara cilnis nonācis Okupācijas muzeja krājumā, taču pagaidām, līdzīgi kā ar 30 citiem pieminekļiem vai pieminekļu fragmentiem, vēl tiekot domāts, ko darīt tālāk un vai tos eksponēt publiskai apskatei.
Pagājuši nepilni divi gadi. Šogad 9. maijā pieminekļa vietā valdīja klusums un kārtību uzraudzīja vairākas policijas ekipāžas. Nekas neliecināja par to, ka vēl nesen tur slējās 26 metrus augsts un piecas tonnas smags tērauda obelisks. Tukšais laukums pamazām tiekot apdzīvots.
"Nupat mēneša garumā tur bija atrakciju laukums, un visu mēnesi tur bērni varēja priecāties. Bija apdzīvots ļoti pozitīvi – izgaismots, skaļi un skaisti. Līdz ar to mēs to laukumu tagad jau izmantojam pilsētas vajadzībām," stāstīja Jankovska.
9. maija kults arvien palicis
Taču 9. maija kults Daugavpilī nav miris, bet gan pārcēlies uz Dubrovina parku pilsētas centrā, kur atrodas padomju karavīru memoriāls. Obligāti demontējamo pieminekļu sarakstā tas nebija iekļauts, jo tur esot apbedījumi. Lai gan bez kopīgas pulcēšanās un mazākā skaitā nekā pērn, arī šogad tur ieradās daudzi proklemliski politiķi un iedzīvotāji, kuri joprojām šo dienu neuzskata par Latvijas okupācijas sākumu.
"Tā ir mūsu vecvectēvu, vectēvu, tēvu, brāļu un dēlu piemiņa. Tas ir mūsu pienākums šeit atnākt, jo neviens nav aizmirsts. Mēs atceramies un godājam to. Mums tā ir svēta lieta."
"Mēs atceramies, godinām. Arī mūsu mazbērni, kuri tagad ir skolā, vakarā atnāks, noteikti atnāks. Nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi. Tā ir atmiņa, un atmiņu nevar izdzēst normāliem cilvēkiem. Bet šie policisti dzeltenās vestēs te visapkārt – tas ir smieklīgi. Tik daudz policijas! Priekš kam?"
Šogad 9. maijs Latvijā noslēdzās ar 65 administratīvajiem pārkāpumiem, sākti divi kriminālprocesi, tostarp viens Daugavpilī.
"Nevaru pateikt, ka noskaņojums tai sabiedrības daļai, kam šie ir galvenie svētki, būtu mainījies," pauda bijušais Daugavpils mērs, šobrīd deputāts Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas un "Latvijas attīstībai".
"Jā, viņi to vairs nedara tik demonstratīvi, bet, kamēr viņi dzīvo tajā informatīvajā telpā, tur maz kas var mainīties.
Bet neesmu manījis, ka kādam latviešu medijam būtu strauji izaugusi auditorija tikai tāpēc, ka viņi pārietu uz citu informatīvo telpu."
Paaudžu maiņa?
Savukārt Daugavpils domniece Jankovska ir pārliecināta – nepieciešama paaudžu maiņa: "Ka pa visu centru gāja cilvēku straumes ar uzplečiem, ziediem, dažādu simboliku, – tā vairs nav. Bet cilvēkiem, ja tas ir svarīgi, tad droši vien kaut kādā veidā to atzīmē. Lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi lietot valodu un sapratuši, ka nāksies integrēties Daugavpils un Latvijas sabiedrībā. Es nevaru pateikt par tām sarunām, kas notiek virtuvē pie tējas tases, bet gadi iet uz priekšu un paaudzes mainās."
Lai gan liela daļa jauniešu aizbrauc no Daugavpils, tomēr tie, kuri paliek, ir arvien eiropeiskāk noskaņoti, uzskata Anna Luīze Ruskule, kura pēc žurnālistikas studijām Rīgā ir atgriezusies dzimtajā pilsētā un strādā Daugavpils interneta medija "Chaika" latviešu versijā.
"Es zinu ļoti daudzus krieviski runājošus cilvēkus, kuri ir gan eiropeiski, gan ļoti uztver latviskās vērtības," sacīja Ruskule.
Taču arī viņa saredz problēmu, ka 9. maijs Daugavpilī ir galvenie svētki, bet valsts svētki 4. maijā paliek ēnā. "Lai Daugavpils būtu eiropeiskāka un latviskāka, mums pašiem ir jādara vairāk. Ja mēs vairāk organizēsim, piemēram, Eiropas dienas pasākumus, ja 4. maiju aktualizēsim kā brīvības pasākumus, nevis vienkārši brīvdienu visā Latvijā," uzskata žurnāliste.
Mūžīgā uguns atdzīvināta pirms 12 gadiem
Padomju karavīru memoriālā Dubrovina parkā deg mūžīgā uguns. Pirms 40 gadiem celtā pieminekļa liesmu Daugavpils vadība apdzēsa 1991. gadā neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Pēc tam 20 gadu garumā to iededza vien pāris reizes gadā, tostarp 9. maijā.
Taču pirms 12 gadiem izveidotā organizācija "Atdzīvināsim mūžīgo uguni" pāris gadu laikā savāca līdzekļus mūžīgās uguns iedegšanai, šoreiz uz palikšanu. Pēcāk arī gāzes balonu sistēma nomainīta pret ietilpīgu gāzes rezervuāru pazemē.
Informācija vietējā medijā liecina, ka gāzes sistēmas rekonstrukcijas projektu finansēja Krievijas vēstniecība kopā ar vienu no lielākajiem sašķidrinātās gāzes importētājiem Baltijā – "Intergaz". Tieši šis Krievijas izcelsmes oligarham Rašidam Sardarovam piederošais uzņēmums memoriālam arī turpina piegādāt, visticamāk, Krievijas gāzi. Paša "Intergaz" komentāru līdz raidījuma skanēšanai ēterā gan neizdevās saņemt.
Taču kam pieder padomju karavīru memoriāls, un kurš maksā par gāzi mūžīgajai liesmai?
"Juridiski īpašumtiesības tieši uz pašu memoriālu nav nostiprinātas, pašvaldībai tas nepieder," pastāstīja Daugavpils pašvaldības pārstāve Nataļja Ivanova. "Tas memoriāls atrodas uz pašvaldības zemes, tāpēc pašvaldība apsaimnieko pieguļošo teritoriju. Pašvaldība apsaimnieko pieguļošo teritoriju tāpat kā pārējo parku – pļauj zāli, grābj lapas. Bet pats memoriāls ir Brāļu kapu komitejas aprūpē."
Savukārt Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš uzsvēra – Aizsardzības ministrijas uzdevumā Brāļu kapu komiteja uzskaita un kontrolē karavīru kapus Latvijā.
Bet cita veida saistību ar Dubrovina parka memoriālu Āboltiņš noliedza: "Protams, ka ne. Mēs nekādus līgumus neslēdzam par kopšanu un uzturēšanu. Viņi paši nezina, kas notiek viņu zemē, viņu īpašumā. Pieslēgums taču kādu laiku ir slēgts. Mēs neesam slēguši nekādu līgumu."
Nesakārtotās īpašumtiesības memoriālu padara par bezsaimnieka īpašumu.
Tā kā nav saimnieka, nav arī neviena, ar ko būtu noslēgts oficiāls uzturēšanas līgums.
Biedrība, kas saņēmusi naudu no Krievijas
Internetā atrodama informācija, ka par mūžīgo uguni rūpi tur Latvijas krievu kopienas Daugavpils nodaļa. Latvijas Radio apmeklēja kopienas biroju pilsētas centrā, kas, spriežot pēc uzrakstiem krievu valodā, dala telpas ar vēl vairākām organizācijām, tostarp Latvijas Krievu savienību, Krievu skolu aizsardzības štābu, Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju Daugavpils biedrību un citām.
9. maija pēcpusdienā biedrības durvis ir aizslēgtas, taču dzirdams, ka iekšā kāds spēlē ģitāru un dzied, dzirdamas arī citu cilvēku balsis. Kopienas pārstāvjus satikt neizdevās ne 9. maijā, ne pāris dienas vēlāk.
Uz īsziņām Krievu kopienas Daugavpils nodaļas vadītājs Dmitrijs Ribņikovs neatbildēja. Biedrības amatpersona ir arī Daugavpils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks, Ribņikova partijas biedrs Aleksejs Vasiļjevs. Sastapts Daugavpils domē, viņš apgalvoja – līdz ar darbu pašvaldībā esot pagājis malā no pienākumiem krievu kopienā. Plašākā sarunā gan viņš atteicās iesaistīties: "Es strādāju, es nevaru runāt ar jums. Es nevaru runāt ar jums. Man apsardzi izsaukt?"
Latvijas Radio interesējās par Krievijas ziedojumiem, jo pirms kara sākuma Ukrainā dažādas Maskavas organizācijas Daugavpils biedrībai maksāja lielas naudas summas. Spriežot pēc gada pārskata datiem, 2020. gadā tie bija 44 tūkstoši eiro, savukārt vēl gadu vēlāk – 48 tūkstoši. Tas veidoja lauvas tiesu no visiem biedrības ieņēmumiem.
Pēc kara sākuma Krievijas ziedojumi vairs neuzrādījās, taču biedrības kopējie gada ieņēmumi nav būtiski mazinājušies.
Te jāpiezīmē – Latvijas krievu kopienai ir vairāk nekā desmit nodaļu visā Latvijā, tomēr tik bagāta ir tikai Daugavpils nodaļa, pat iekļūstot simt Latvijas turīgāko biedrību sarakstā.
Valsts drošības dienests (VDD) apstiprināja, ka biedrības "Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa" aktivitātes jau ilgstoši atrodas dienesta uzmanības lokā. Ņemot vērā dienesta darba specifiku, VDD no plašākiem komentāriem saistībā ar šo biedrību atturējās.
Cik tad izmaksā mūžīgā uguns Daugavpilī? Vēl 2019. gadā vietējais portāls rakstīja par pieciem līdz sešiem tūkstošiem eiro gadā. Kā liecina publiski pieejamie biedrības gada pārskati, ilgus gadus starp dāsnākajiem ziedotājiem bijusi Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka. Viņa mūžīgajai ugunij un citām biedrības aktivitātēm ziedojusi sešus līdz septiņus tūkstošus gadā, tā teikt, atdodot desmito tiesu no savas Eiroparlamenta algas.
Kurš izslēgs degli?
Ja padomju armijas memoriāls Daugavpilī nevienam nepieder, tad kuram būtu tiesības izslēgt gāzes degli? Brāļu kapu komiteja uzskata – pašvaldībai.
Tikmēr Daugavpils domē norāda – tas esot ārpus viņu lemšanas un piesauca Latvijas–Krievijas noslēgto starpvaldību līgumu par pieminekļu un kapu saglabāšanu. Pašvaldības vadītājs uzskata – liesmai jāpaliek, jo tā esot daļa no memoriāla ansambļa.
Netālu no memoriāla 9. maijā bija dzirdama latviešu mūzika. Tā skanēja no "Artilērijas pagrabiem", kas ir viens no retajiem latviskajiem klubiem pilsētā.
Vai pienāks diena, kad 9. maijs Daugavpilī primāri būs Eiropas diena? Iepriekš Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Eiroparlamenta vēlēšanās pie urnām devās tikai katrs ceturtais balsstiesīgais daugavpilietis. No viņiem 80% nobalsoja par Latvijas Krievu savienību un "Saskaņu". Cik lielā mērā tagad, pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā, daugavpiliešu prāti skatās Eiropas virzienā, to parādīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau jūnijā.
