Pirmo reizi lībiešu karogs mastā uzvilkts 1923. gadā 18. novembrī Mazirbes mācītājmuižā. Kopš pagājušā gadsimta izskaņas lībieši un to pēcteči visā pasaulē svin karoga dienu. Šodien, sākoties svinībām, karogs zālē tiek ienests dziesmas "Plagā loul" jeb karoga dziesmas pavadībā.
"Tajā brīdī tad, kad šie enerģiskie Līvu savienības dibinātāji un viņu palīgi vēlējās saprast, ka ir nodibināta organizācija lībiešiem Līvu savienība pusgadu iepriekš, tad bija skaidrs, ka jebkurai organizācijai, kura vēlas strādāt nopietni, ilgi un pamatīgi, ir vajadzīgs savs karogs," klāstīja Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite.
Līdzās karogam simtgadi šogad svin vēl viens ļoti nozīmīgs tautas simbols – lībiešu himna. Papildus tam, simtā dzimšanas diena šogad arī lībiešu kultūras vēsturniecei un valodas skolotājai Valdai Marijai Šuvcānei, kura bija viena no dalībniecēm senākajā lībiešu dziesmu ansamblī "Līvlist". Tam bija liela nozīme līvu kultūras saglabāšanā 20. gadsimta otrajā pusē. Ansambļa piemiņai Šuvcānes meita Baiba apkopojusi savas mātes un citu dalībnieku atmiņas grāmatā.
"Tā bija šo cilvēku misijas apziņa. Tur nebija nekā ne savtīga, ne politiska, bet tā bija šīs misijas apziņa, ka mēs esam lībieši. Mēs it kā esam izsvītroti, bet mēs šeit esam un mēs ar savu dziesmu un savu kultūras popularizēšanu parādam, ka mēs esam," klāstīja grāmatas "Gaist līvu dziesma debesīs" autore Baiba Šuvcāne.
Svētku pasākumā Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits stāstīja – situācija ar līvu kultūras saglabāšanu Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies.
"Oficiāli runā par apmēram 250 lībiešiem. Mums katru gadu ir bērnu un jauniešu vasaras nometne, kurā mācās vairāk nekā 50 bērni. Katru gadu nāk kopā. Un tieši tas, ka tā interese aug jauniešu vidū, tas, manuprāt, ļoti labi apliecina to, ka ir panākta lībiešiem tāda zināma stabilitāte," norādīja Ernštreits.
Šogad jau pavasarī tika atzīmēta arī Līvu savienības simtgade, bet vasaras beigās, kā tas ierasts, atzīmēti Lībiešu svētki.
