Liepājas reģionālā slimnīca atzina, ka bez papildu valsts finansējuma iestāde var pāriet tikai uz maksas pakalpojumiem. Veselības ministre Līga Meņģelsone Liepājā uzklausīja ārstu bažas.
"Es nevarētu teikt, ka tā plūsma ir ļoti vienkārša un ka pacientu ir maz. Pacientu ir daudz. Tie ir daudzi gari vakari, jo pārsvarā tā pieņemšana ir vakaros un pēc darba laika," atzina slimnīcas NMC vadītājs Mihails Dolguševs.
Arī Liepājas pašvaldība no iedzīvotājiem ir saņēmusi sūdzības par medicīnas pakalpojumu nepieejamību un atzina, ka viena to nespēj atrisināt. Pašvaldība cer sadarboties ar Veselības ministriju (VM).
"Šobrīd viena no problēmām ir radioloģiskie izmeklējumi. Visi izmeklējumi, izņemot rentgenu.
Tas saistīts ar speciālistu trūkumu un radiologu asistenta trūkumu. Tā ir tāda liela problēma.
Droši vien daudzi liepājnieki to ir pamanījuši. Mēs esam saņēmuši regulāras sūdzības, taču ātru risinājumu nav, jo trūkst speciālistu," stāstīja Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības departamenta vadītāja Elīna Tolmačova.
Veselības ministre atzina, ka Liepājā īpaši trūkst cilvēkresursu. "Liepājā ļoti trūkst neonatologu. Problēma ir valstiski jārisina, jo, protams, cik jauno neonatologu ir gatavi strādāt Liepājā. Un jautājums arī ir, cik mums ir jauno rezidentu. Tā ir lieta, ko mēs pārrunājām. Tas ir tāds ļoti akūts jautājums."
Šogad valsts Liepājas reģionālajai slimnīcai ir atvēlējusi 23 miljonus eiro. Tas ir par aptuveni vienu miljonu eio mazāk nekā pērn. Summa tiek sadalīta vienlīdzīgās daļās pa 12 mēnešiem.
Slimnīcas pamatvajadzību nodrošināšanai ar to pietiekot, bet pacientu rindas turpina augt, kas ārstu skatījumā esot sekas pandēmijas laikā ielaistām saslimšanām.
Pirmajā ceturksnī slimnīcā pieprasījums pēc ambulatorajiem pakalpojumiem un laboratorijas izmeklējumiem pieaudzis par 20%.
"Tā ir tā saucamā slavenā kvota, protams.
Tāpēc ir skaidrs, ka nepietiek visam un slimnīcas vadībai ir ļoti jāmenedžē šis process, lai būtu gan valsts apmaksātie pakalpojumi, gan arī tiktu nodrošināta pamatplūsma.
Protams, ka mēs gribētu vairāk, bet mums ir tādi līdzekļi, kādi ir pieņemti konkrētajai jomai un konkrētajai slimnīcai," norādīja Meņģelsone.
Pēc ministres vizītes nav lielākas skaidrības par slimnīcas nākotni. Meņģelsone solīja turpināt sarunas ar Nacionālo veselības dienestu, tomēr nesniedza konkrētu atbildi, vai slimnīcai nākotnē nāksies pāriet uz maksas pakalpojumiem.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai. Nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu. Premjers Krišjānis Kariņš uzdeva visām ministrijām līdz 26. maijam pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Liepājas Reģionālā slimnīca šobrīd strādā ar budžeta deficītu, 30% pakalpojumu ir maksas. Pagaidām ārstu samazinājums vai izmaiņas pakalpojumu sniegšanā vēl nav notikušas. Arī ēdināšana pacientiem tiek nodrošināta tādā apmērā un cenā kā iepriekš – apmēram 3 eiro dienā.
