Tuvojas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās varēs izvēlēties kādu no 14 sarakstiem. Par vēlēšanām pieci.lv iztaujāja arī Rīgas ielās sastaptos jauniešus. Secinājām, ka jaunieši nemaz nezina, kurā datumā gaidāmas vēlēšanas un viņiem nav intereses tajās piedalīties. Tāpēc pieci.lv žurnāliste Vita Anstrate veica eksperimentu, sazinoties ar katru no partijām un aicinot to līderus uz tikšanos klātienē.
Jauniešiem interese par politiku minimāla
Jaunietes mērķis bija aicināt citus jauniešus piedalīties vēlēšanās, tāpēc tikšanās laikā viņa cerēja noskaidrot, kurš saraksts sola vairāk domāt tieši par jauniešiem. Seši no kandidējošo sarakstu līderiem satikās ar jaunieti klātienē.
EP vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Reizi piecos gados ikviens Latvijas iedzīvotājs var izvēlēties savus pārstāvjus EP. Šogad pieteiktas 14 partijas, kurās kopskaitā kandidē 170 politiķi. Arī uz EP vēlēšanām solījumu jauniešiem partiju programmās netrūkst - sola veidot jauniešiem jaunas darbavietas, apturēt jauniešu izbraukšanu uz ārzemēm un pat piešķirt dzīvokļus jaunajām ģimenēm. Taču, lai ko solītu partijas, liela daļa jauniešu negrasās piedalīties vēlēšanās un pat nav pārliecināti, kad tās notiks.
Armands strādā par celtnieku un politika viņu neinteresē. Padomus, par ko balsot, saņem no tēta. Viņš atzīst, ka nezina, kurā datumā būs EP vēlēšanas un neplāno tajās piedalīties. Tiesa, ja, "piedāvās, es piedalīšos". "Un balsošu par to, par ko man tētis ieteiks. Pats neesmu ieinteresēts politikā," sacīja Armands.
Arī 22 gadus vecais Toms nedz interesējas par vēlēšanām, nedz zina, kurā datumā tās notiks. "Nē, es nezinu. Es nesekoju tam līdzi," viņš saka un atzīst, ka viņam EP vēlēšanas nav aktuālas un negrasās tajās piedalīties.
Uz ielas pieci.lv sastapa arī jauno ģimeni - mammu Baibu un tēti Andri, kas atzina, ka partiju solījumiem vairs netic. Viņi atzīst, ka vēlēšanās, visticamāk, nepiedalīsies un arī kandidātu sarakstos neiedziļinās.
Ar jauniešiem grib tikties mazākums partiju
Latvijas jauniešu interese un vēlme piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās ir zema. Tāda tā bijusi jau vairākus gadus pēc kārtas dažādu iemeslu dēļ - gan politiķu mazās intereses dēļ par jauniešiem, gan pieejamās sarežģītās informācijas dēļ. Lai pārliecinātos, vai partiju programmās minētie jaunieši ir svarīga mērķgrupa politiķiem, pieci.lv veica eksperimentu, uzdodoties par jauniešu organizāciju no Balviem un apzvanīja visas partijas, lai aicinātu to līderus tikties ar jauniešiem un skaidrot tiem partijas programmu un solījumus. Balvu organizācijas mērķis bija informēt jauniešus par EP vēlēšanām un aicināt jauniešus piedalīties. No visiem 14 sarakstiem sazvanīt izdevās 13. Uz tikšanos piekrita astoņi, bet vēlāk divi partiju līderi mums atteica.
Kā kontaktinformāciju savu telefonu bija norādījuši tikai trīs partiju līderi - Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības, Jānis Dinēvičs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Andris Rubins no Latvijas Atdzimšanas partijas.
Atsaucīgākais telefonsarunās bija Mārtiņš Bondars, kurš piekrita tikties, saruna bija īsa, taču viņš bija ieinteresēts un izdevās arī ar viņu satikties.
""Okej". Izklausās labi. Es esmu pierakstījis – 8. maijs, 17.30 -18.30. Tiekamies!" tikšanās izskaņā saka Bondars.
Nedaudz garāka sarunāšana tikties bija ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderi Jāni Dinēviču, kurš vispirms aprunājās ar partijas vadību un tad pats atzvanīja, lai norunātu tikšanās laiku.
Savukārt Andris Rubins no Latvijas Atdzimšanas partijas nevarēja ielaisties garā telefonsarunā un lūdza informāciju sūtīt uz e-pastu, un pēc atkārtota zvana nākamajā dienā piekrita tikties. "Protams. Atsūtiet man savu e-pastu. Sarunāsim. Es pašlaik mazliet aizņemts esmu," saka Rubins.
Sazināsimies vēlāk...
Tomēr lielākais vairākums no partiju pārstāvjiem lūdza sūtīt informāciju elektroniski, un, neskatoties uz to, ka atbildes tika saņemtas no visiem, uz tikšanos atsaucās retais. "Saskaņas" partijas sekretāre lūdza informāciju nosūtīt elektroniski, atbilde bija laicīga, taču tikšanās nenotika.
"Ziniet, būtu visērtāk, ja Jūs man atsūtītu īsu e-pastu, jo šobrīd skrienu un varu kaut ko piemirst, un nepiefiksēt. Jūs redzat CVK mājas lapā manu e-pasta adresi, atsūtiet man, lūdzu, jūsu jautājumus un es jums operatīvi atbildēšu!" saka "Saskaņas" sekretāre. "Jūs šodien varēsiet uzzināt, vai tas būs iespējams, bet noteikti nebūs iespējams šodien tikties," viņa piebilst.
Arī partijas "Vienotība" preses sekretāre pēc dziļas nopūtas atzina, ka tikties visticamāk nebūs iespējams. "Jā, es saprotu. Bet nu tas laiks ir ļoti ierobežots. Līdz ar to jūs man atsūtīsiet e-pastā un tad mēs noteikti atradīsim kādu iespēju, kā mēs varētu šo nokārtot," saka sekretāre, norādot, ka nevar galvot, ka būs iespējams tikties ar kādu no politiķiem.
Tikties neizdevās arī ar "Latvijas Attīstībai" līderi Andreju Žagaru, kurš līdzīgi kā citu partiju pārstāvji bija pārāk aizņemts. Pieci.lv sarunu sāk ar vārdiem, ar kādiem tiek sākta katra saruna ar partiju pārstāvjiem. "Šeit Vita no Balvu jaunatnes organizācijas. Mēs plānojam Balvos nākamajā nedēļā kampaņu, kurā aicināsim vietējos jauniešus piedalīties EP vēlēšanās. Izskatījām arī jūsu piedāvāto programmu un nesapratām, kādas problēmas jūs plānojat risināt saistībā ar jauniešiem. Vai būtu iespēja tikties ar saraksta pirmo numuru un pārrunāt piedāvājumu klātienē?" vaicā žurnāliste.
"Es domāju, ka... Vienkārši šobrīd ir ļoti saspringts laiks un es nevaru solīt, ka līderi varēs piedalīties. Lai gan gribētu, kalendārs jau saplānots. To, ko es jums ieteiktu, - viens variants varētu būt jaunatnes organizācija," attrauc partijas konsultante.
Neskatoties uz partiju programmās minēto, ar jauniešiem tikties negribēja partijas – "Alternative", "Suverenitāte", Latvijas Sociālistiskā partija.
Partijas "Alternative" pārstāvji vairākas nedēļas bija izbraukuši uz Latgali. "Nē, patiesībā nebūs iespējams, jo visi atrodas Latgalē, tiekas ar vēlētājiem. Te neviena nav," saka "Alternative" birojā.
"Nē. Partijas līderis vispār, es saku, ir Latgalē. Mums ir viss izplānots, saprotiet, jūs zvanāt nosacīti pēdējā minūtē. Ir ļoti grūti kaut ko pārlikt. Es pierakstīšu jūsu numuriņu. Ja mums radīsies iespēja, tad es jums uzzvanīšu. Labi?" saka birojā.
Partijas "Suverenitāte" pārstāvji nespēja runāt latviešu valodā un produktīva saruna neizdevās. "Ieejiet, lūdzu, mūsu mājas lapā (..) Jūs pagaidiet, kamēr līderis jums pats atzvanīs," norāda partijā.
Līdzīgi bija ar Latvijas Sociālistisko partiju, kas ātri mūs "atšuva", solot atzvanīt un noorganizēt tikšanos, taču tas nenotika.
Tikšanās izdevās ar sešiem partiju līderiem no - Latvijas Reģionālās apvienības, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Latvijas Atdzimšanas partijas, partijas "Par prezidentālu republiku", Zaļo un Zemnieku savienības un Kristīgi demokrātiskās savienības.
Par laikiem neizdevās vienoties ar partijas "Saskaņa" vadību un Latvijas Krievu savienību.
Politiķi rosina jauniešus būt aktīviem
Tikšanās laikā mūsu galvenais jautājums sarakstu pirmajiem numuriem bija par partijas piedāvājumu jauniešiem un par to, kā viņi plāno sasniegt programmās rakstīto. Lielākā daļa no vadītājiem bārstīja skaistas frāzes, taču līdz konkrētai programmai, kas būtu īstenojama Eiropas līmenī, tika retais. Bet, neskatoties uz to, visiem līderiem bija kas sakāms jauniešiem. Andris Rubins no Latvijas Atdzimšanas partijas stāsta. "Jūs esat jauniete, vai ne? Piedalieties vēlēšanās, nāciet mūsu sarakstā nākošruden, šoruden uz Saeimas vēlēšanām. Mainiet savu dzīvi! Jauniešiem vajag, saprotiet, ko presēm un visiem vajag teikt – jūs variet mainīt savu dzīvi. Mani neinteresē nauda. Es varu strādāt Eiropā un pusi naudas es ziedošu labdarībai. To es jums saku, - es pusi naudas ziedošu labdarībai no tās algas, parlamenta algas. Mani tas daudz neinteresē, es gribu izmainīt šo situāciju," klāsta Rubins.
Mārtiņš Bondars no Latvijas Reģionu apvienības uz jautājumu, kā viņš mudinātu jauniešus piedalīties vēlēšanās, atbild īsi, sakot, ka katram pašam jāspej lemt par savu nākotni. "Ir ļoti vienkārši atbildēt uz šo jautājumu.
Ja cilvēki vēlas lemt par sevi, nevis atstāt šo lēmumu kādam citam, tad kā minimums viņiem ir jāpiedalās vēlēšanās. Protams, nākošais iesaistītības līmenis ir būt sociāli aktīviem. Bet minimālais iesaistītības līmenis ir dalība vēlēšanās," norāda Bondars.
Augusts Kūravs no partijas "Par prezidentālu republiku" ir pārliecināts, ka jauniešiem ir jāiet uz vēlēšanām un jādiskutē savā starpā. "Neapšaubāmi, ka uz vēlēšanām ir jāiet, ja? Un ir jādiskutē savā starpā, un ir jāizvērtē, par ko balsot un par ko nebalsot. Jo, ja mēs ar Jums kopā neaizejam uz vēlēšanām, nu tad nav korekti pēc tam apvainot kādu, ka viņš ir kaut ko darījis vai nedarījis, ja? Neapšaubāmi tā ir izvērtēšana un es aicinātu arī jauniešus varbūt mazāk pievērsties reklāmām un populistiskiem izteicieniem, ja? Lasiet programmas, skatieties cilvēkus, ja? Jo acīmredzot tā bijusī un arī esošā politiķu paaudze nekādas pārmaiņas uz labo pusi mums nerada. Mēs neredzam, mēs neticam, ja? Līdz ar to būtībā arī negribam iet uz vēlēšanām, ja?" pauž Kūravs.
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas līderis Jānis Dinēvičs uzsver, ka Eiroparlaments ir vienīgā institūcija ES, kuru tieši vēl iedzīvotāji.
"EP ir vienīgā institūcija ES, ko tieši vēl iedzīvotāji. Visas pārējās institūcijas ir kaut kādā veidā deleģētas. Tur padome, vai kā tur, vai ko tur. Un šī iespēja ir jāizmanto, bet kas būtu jādara EP deputātiem? Viņiem, teiksim, lai cilvēkiem būtu interese iet uz šīm vēlēšanām, viņiem jācenšas uz šīm nākošajām vēlēšanām panākt, ka Eiropas Parlamenta funkcijas paplašinās," norāda Dinēvičs.
Mareks Raups no Kristīgo demokrātu savienības jauniešus aicina piedalīties, jo, ja nenobalsos jaunieši, viņu balss tiks izmantota par labu kādai no lielajām partijām. "Nu tā ir pilsonīgā atbildība. Protams, jauniešiem vajag paskaidrot, ka viņa balss tāpat tiks izmantota. Ja viņš neies novēlēt, tie cilvēki, kas nenobalso, viņu atlikušās balsis tāpat tiek sadalītas. Tāpat viņš atdos tai lielākai partijai, kam vairāk. 100% tiks viņa balss viņam. Ja viņš ir vienaldzīgs pret Latviju, tad... Tas ir vesels komplekss, pie kā vajadzētu strādāt, - pie latviešu tikumības, atbildības, dzimtenes mīlēšanas un tā tālāk," uzsver Raups.
Un, visbeidzot, Andris Bērziņš no Zaļo un Zemnieku savienības uzsver, ka jaunieši nenovērtē tās iespējas, ko Eiropa viņiem piedāvā un var piedāvāt. "Es varētu mudināt to - Eiropu mēs daudzreiz nenovērtējam. Es jums nesaku – ejiet par to vai šito, vai vēl desmito, teiksim, balsot. Jautājums ir par to, ka Eiropa ir atvērusi ļoti daudz lielas iespējas, teiksim, jauniešiem. Ja jaunietis grib vispārīgi piedalīties Eiropā un redzēt to, tad, nu, viņš tomēr brauc un mācās uz turieni, viņš var aizbraukt uz citām valstīm, viņi veido, teiksim, biznesu ar citām valstīm un vēl kaut ko. Tātad viņš ir tanī vidē iekšā. Ja viņš grib šo vidi labāku uztaisīt, sev drošāku, tad viņam ir jāpiedalās. Tas ir instruments, ar kuru viņš var izteikt savu "par" vai savu, teiksim, "pret". Ko viņš atbalsta un ko viņš neatbalsta. Šeit neiet runa par sarakstu vienu, otru vai trešo. Es vienkārši piedalos un izsaku savu viedokli. Nav cita varianta bez Eiropas! Kāda ir iespēja, teiksim, tam jaunietim ne-Eiropā būt? To, ka Eiropā ir daudzas problēmas, tā nav tikai Latvijas problēma. Aktivitāte uz vēlēšanām ir problēma vispār arī kopumā visā Eiropā," saka Bērziņš.
