Politiķi būvē jaunu Būvniecības likumu, kas paredz kardinālas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Piemēram, plānots atteikties no tradicionālajām sabiedriskajām apspriešanām. Pēdējā laikā sabiedrības interese par norisēm būvniecībā ir vairojusies, kas saistīts arī ar būvnieku un iedzīvotāju nesaskaņām par būvatļaujām.
Ārvalstu investoru spiediens
"Pagājušā gada augustā mums atvērta būvatļauja, mēs iekārtojām būvlaukumu, uzstādījām žogu un ar to arī mūsu darbība šajā objektā beidzās," stāsta būvlaukuma īpašnieka Somijas kompānijas "YIT Celtniecība" vadītājs Andris Božē. Daudzdzīvokļu mājas Rīgā, Hospitāļu ielā 39, būvdarbus apturēja kaimiņa sūdzība tiesā.
Vēl viens no pēdējā laika skaļākajiem būvdarbu apstrīdēšanas gadījums ir Mežciemā, kur iedzīvotāju sūdzības dēļ iesaldēts Kanādas kompānijas "Homburg Management" lielveikala projekts. "YIT Celtniecība" vadītājs Božē būvatļauju apstrīdēšanā vaino arī iedzīvotāju negodprātīgu rīcību: "Tie, kas šobrīd apstrīd būvatļaujas, to dara pietiekoši profesionāli un lielākoties arī diezgan merkantili ar domu izspiest naudu no attīstītāja. To ir pierādījuši vairāki gadījumi, arī "Baltezera pērle", kur pieprasīta 50 000 eiro kompensācija par to, ka tiks pārtraukta tiesvedība."
Arī vairums citu uzrunāto būvniecības jomas pārzinātāju sarunās norāda uz būvnieku un attīstītāju piedzīvoto šantāžu no iedzīvotāju puses. Lai arī uzņēmēji daudz runā par šiem gadījumiem, noprotams, ka viņi tiesībsargājošajās iestādēs vēršas reti, kas tiek skaidrots gan ar pierādījumu trūkumu, gan citiem iemesliem.
"Providus" pētniece Agnese Lešinska norāda: "Protams, monētai ir divas puses - viena puse ir šantāžisti, bet tādus var paskatīties arī biznesā." Tāpat netrūkst gadījumu, kad iedzīvotājiem pēc būvatļaujas apstrīdēšanas bijusi taisnība un tiesa viņu bažas atzinusi par pamatotām. Tā tas bija, piemēram, Brīvības gatves iedzīvotāju strīdā par iekšpagalma apbūvi, kur tiesa Rīgas būvvaldes izsniegto būvatļauju atzina par prettiesisku.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš stāsta - ja arī izrādās, ka iedzīvotājam strīdā nav bijusi taisnība, tad nav no kā piedzīt būvprojekta dīkstāves laikā radušos zaudējumus. "Protams, ka jārūpējas arī par iedzīvotājiem, bet tagad jau ir aizgājis tik tālu, ka iedzīvotājs var uzrakstīt sūdzību, ka - manuprāt, tur tā projekta ietvaros būs jāzāģē koks trīs kvartālus tālāk," norāda Endziņš.
Ja esošā būvatļauju apstrīdēšanas kārtība netiks mainīta par labu biznesam, tad viens otrs ārvalstu investors varētu pamest Latviju, brīdina Endziņš: "Pēdējā laikā vairāki ārvalstu investori ir pateikuši, ka īstenībā viņi, ja neatrisinās jautājumus, kas saistīti ar būvniecības procesa birokrātijas lietām, arī apstrīdēšanas tematiku, tad viņi apsvērs iespēju Latviju atstāt un investīcijas šeit vairs neveiks. Tas ir īstenībā ļoti nopietns signāls, ka Latvijas politiķiem šis jautājums ir jāsāk sakārtot."
Lielā mērā tieši ārvalstu investoru izteikto draudu dēļ tagad tiek labots Būvniecības likums. Otrajā lasījumā atbalstītie likuma grozījumi paredz daudz īsāku termiņu, kurā iedzīvotāji varēs tiesā apstrīdēt būvatļauju. Turklāt pieteikums tiesā automātiski neapturēs būvdarbus. Ja tiesa vēlāk atzīs, ka būvatļauja izsniegta nelikumīgi un objekts jānojauc, tad šis būs būvnieka risks.
Izņēmuma gadījums būs aizsargājamās teritorijas, kur saglabāsies esošā kārtība - tur būvdarbus varēs apturēt automātiski līdz ar pieteikumu tiesā, stāsta atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (RP): "Var saprast oponentu un visādu vides organizāciju pretestību, jo viņi uz šo problēmu skatās ļoti šauri - uz tiem gadījumiem, kad kāds oligarhs, piemēram, tur uzbūvējis un varbūt samaksājis kādu kukuli, un uzbūvējis māju kāpu zonā, un nodarījis kādu kaitējumu videi, nojaucot tās pašas kāpas un tā tālāk," norāda Vj.Dombrovskis.
"Kāpas - tā ir viena lieta. Otra lieta, ko neparedz šie izņēmumi - ja vispār teritorijā ir aizliegta tāda veida apbūve. Piemēram, ja teritorijas plānojums paredz tikai mazstāvu apbūvi, pieņemsim privātās mājas, bet pašvaldība nolemj, ka tajā vietā iespējams uzbūvēt rūpnīcu," atzīmē Lešinska. "Providus" ekspertes ieskatā - līdz ar iesniegumu tiesā automātiski būvdarbi būtu apturami arī šādos gadījumos. Jo, viņasprāt, ir niecīga iespēja, ka šādu objektu nojauks, ja tiesa tā būvatļauju vēlāk atzīs par prettiesisku. Šis strīdīgais jautājums būs vēl jāapspriež pirms Būvniecības likuma grozījumus virzīšanas pieņemšanai Saeimas lasījumā.
Jauns likums, citāda sabiedriskā apspriešana
"Providus" eksperte gan uzskata, ka veco likumu nav vairs jēga grozīt, jo tam uz papēžiem min jaunais Būvniecības likums: "Tur nevajadzēja neko mainīt tajā spēkā esošajā kārtībā, tūlīt jaunais likums stāsies spēkā. Labi, tas nav tūlīt, bet pēc kāda laika. Bet vienalga mēs esam padsmit gadus dzīvojuši ar spēkā esošu likumu un viss ir normāli bijis, un pēkšņi jaunā likuma priekšvakarā mainīt veco Būvniecības likumu ir vienkārši muļķīgi."
Darbs pie jaunā Būvniecības likuma sākās pirms vairākiem gadiem, un intensīvāka rosība šajā ziņā vērojama pēdējā gada laikā. Jaunais Būvniecības likums pagājušajā nedēļā atbalstīts Saeimā otrajā lasījumā, tikpat tālu tikuši arī esošā Būvniecības likuma grozījumi ar mainīto būvatļauju apstrīdēšanas kārtību. Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka nebija gaidījis šādu abu likumprojektu virzību: "Vismaz sākotnēji tika uzskatīts, ka šis jaunais likums virzīsies lēnāk nekā reāli iet. Tāpēc būvatļauju apturēšanas jautājums tika izdalīts ārā un virzīts atsevišķi. Bet interesanti sanāk, ka liels, jauns likums virzās straujāk nekā bija gaidīts. Tāpēc dotajā brīdī es pat teiktu, ka tie divi likumprojekti virzās ar vienādu ātrumu gandrīz."
Jaunais likums kardināli mainīs līdzšinējo būvatļauju izsniegšanu - būvvalde būvatļauju izsniegs procesa sākumposmā. Pēc tam pašvaldība izziņos būvniecības ieceri un tad iedzīvotājiem mēneša laikā būs iespēja izteikt savas domas par plānoto būvobjektu. Konkrētā teritorijā drīkstēs būvēt tikai to, kas ir paredzēts teritoriālajā plānojumā. Piemēram, dzīvojamajā zonā nedrīkstēs celt rūpnīcu un līdzīgus objektus, stāsta Būvindustrijas koordinācijas centra prezidija vadītājs Valdis Birkavs.
"Būvēt nevarēs neko citu, kā to, kas iepriekš ir paredzēts teritoriālajā plānojumā. Tāpēc visas sabiedriskās apspriešanas pēc būtības ir notikušas par iespējamo būvi, kas te tiks būvēta. Tas, ka būvatļauja tiek izsniegta pašā sākumā, kad vēl projektētāji nav sākuši taisīt projektu, dod garantijas tam, ka būvatļaujas apstrīdēšanai un būvniekam būs pietiekams laiks noskaidrot visas pretrunas un visas problēmas, kas rodas. Jo reāli iedurt lāpstu un būvēt varēs tikai tad, kad būvvalde otrreiz būs uzlikusi zīmogu par to, ka visi būvnosacījumi ir izpildīti. Bet tas būs apmēram gadu ilgs process un varbūt vēl ilgāks vai nedaudz īsāks process," skaidro Birkavs.
"Providus" eksperte stāsta, ka jaunais Būvniecības likums ietver tādu pašu sabiedrības līdzdalības mehānismu būvniecības ieceres apspriešanā, kāds tas ir citviet attīstītajā pasaulē. Viņa norāda, ka ar šo jauno mehānismu vajadzētu būtiski samazināsies iedzīvotāju sūdzībām un būvnieka riskam: "Ja šobrīd viss smagums ir uzlikts uz būvatļauju, kad jau ir izstrādāts projekts, būvnieks jau ir nolīdzis uzņēmumu, jau saslēdzis bieži vien nomas līgumus par telpām; tad pēc jaunā likuma būvatļauja tiks izsniegta ļoti agrā stāvoklī - pašā ieceres stadijā un, ja to var apturēt un mainīt pašā ieceres stadijā, tad tas risks būvniekam arī ir stipri ir mazāks. Sabiedrība iesaistās tajā svarīgākajā brīdī, kad vispār iecere tiek apspriesta - vai mums vispār kaut ko tādu vajag, vai mēs kaut ko tādu gribam."
Savukārt gadījumā, ja iedzīvotājus neapmierinās kāda būvniecības iecere, tad to būs iespējams apturēt pašvaldības referendumā, skaidro Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dombrovskis. "Šobrīd virzās jautājums par pašvaldību referendumiem - tas arī dos iedzīvotājiem vēl vienu iespēju. Jo, protams, ja iedzīvotāji konstatē, ka notiek kaut kāda būvniecība, kas ir likumīga, saskaņā ar detālpānojumu un tā tālāk, bet kaut kādā veidā neatbilst viņu vēlmēm, tad ir iespējams, protams, tāpat kā normālos referendumos, savācot noteiktu iedzīvotāju parakstu skaitu, iniciēt referendumu un tad šo būvniecību apturēt," stāsta Vj. Dombrovskis.
Vj.Dombrovskis klāsta, ka jaunais likums paredz arī plašāku iedzīvotāju informēšanu gan uz vietas, gan internetā. Tāpat plānots vienkāršot arhitektu un būvinženieru sertifikāciju. Atklāts ir jautājums arī par juridisku personu sertifikāciju.
Vēl diskusijās daudz runāts arī par nepieciešamību atjaunot krīzes gados likvidēto Būvinspekciju, taču šī iecere palikusi vien runu līmenī, jo nākamgad budžetā nav atrasti inspekcijas atjaunošanai vajadzīgie divi miljoni latu, stāsta Birkavs. "Un ne viens Dombrovskis bija gatavs dot naudu Būvinspekcijas atjaunošanai, nedz arī otrs. Kā realizēt likumu, ja nav Būvinspekcijas? Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Lauzīja galvu un atrada tādu ne par labu šiem, ne par labu tiem. Būvvalžu inspektori paliek kā būvinspektori, bet viņiem būs jāraksta plāns, kā viņi kontrolēs būvējamos objektus. Tas nav risinājums, un galu galā no tā nāksies atteikties un atjaunot Būvinspekciju, lai realizētu valsts politiku," uzsver Birkavs.
Pašlaik spēkā esošais Būvniecības likums pieņemts pirms gandrīz 20 gadiem. Pieņemot Saeimā jauno Būvniecības likumu, būs jāmaina virkne citu ar to saistīto normatīvo aktu.
