Uzziņai:
- Aptauja notika no 9. līdz 15. novembrim, izvaicājot 1003 respondentu.
- Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
ĪSUMĀ:
- Droši Latvijā jūtas 45% iedzīvotāju, nedroši – 24%.
- Kopumā drošības sajūta, salīdzinot ar pērn veiktu līdzīgu aptauju, nav būtiski mainījusies.
- Izteiktas atšķirības ir atkarībā no nacionalitātes – droši jūtas 51% latviešu, tikai 36% krievu.
- Kopumā nedroši jūtas 31% krievu un 21% latviešu.
- Nedrošības sajūta lielāka ir sieviešu vidū.
- Kopumā droši jūtas 53% vīriešu un 38% sieviešu.
- Atšķirības vērojamas arī vecuma grupās – jo vecāks, jo nedrošības sajūta pieaug.
- Reģionu griezumā visdrošāk jūtas Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, visnedrošāk – kurzemnieki.
Iedzīvotājiem, domājot kopumā par savu un sev tuvāko cilvēku dzīvi Latvijā, tika lūgts novērtēt kopējo drošības sajūtu. 4% aptaujāto atzina, ka jūtas ļoti droši, 41% – drīzāk droši, bet nedrošības sajūta ir kopumā 24% respondentu (19% – drīzāk nedroši, 5% – ļoti nedroši). Tikmēr 26% atzina, ka Latvijā jūtas ne droši, ne nedroši, bet 5% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
Kopumā – bez būtiskām izmaiņām
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa LSM.lv vērtēja – rādītāju, ka 45% Latvijas sabiedrības šobrīd kopumā jūtas droši, var salīdzināt ar pērnā gada decembra pētījuma datiem, ko pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica pētījumu aģentūra "Latvijas fakti". Proti, pirms gada apgalvojumam "jūtos drošs, jo Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma", piekrita 41% respondentu.
"Tātad var pieņemt, ka kopumā drošības sajūta Latvijas iedzīvotāju vidū nav mainījusies, lai gan pērnā gada rādītājs sniedz informāciju tikai par subjektīvo drošības izjūtu attiecībā pret ārēju apdraudējumu," norādīja Bērziņa.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka drošības jēdziens ir ļoti plašs, tādēļ viens jautājums par kopējo drošības sajūtu dod tikai aptuvenu priekšstatu par norisēm sabiedrībā:
"Piemēram, kāds savu drošības sajūtu vērtē no starptautiskās drošības viedokļa, bet citam nedrošības sajūtu var radīt ekonomiskie faktori, piemēram, pieaugošie hipotekārā kredīta un komunālo pakalpojumu maksājumi."
Vēl ir vērts uz datiem paskatīties arī salīdzinājumā ar citām valstīm. Piemēram, 2022. gadā Somijas Iekšlietu ministrijas organizētā pētījumā tika atklāts, ka
73% Somijas iedzīvotāju uzskatīja, ka viņu dzīve ir droša. Tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā Latvijā, ko noteikti nosaka arī augstāki kopējie iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītāji,
uzsvēra pētniece.
Droši jūtas tikai trešdaļa Latvijas krievu
Izteiktas atšķirības ir atkarībā no nacionalitātes.
Ilustrācija
Priekšstatu par "krievu bailēm" var smelt no jūlijā publicētā Frīdriha Eberta fonda veiktā pētījuma:
- Tikai 13% aptaujātie, kuri mājās runā krieviski, noraidīja nopietna etniskā konflikta iespējamību Latvijā, gadu iepriekš šis rādītājs bija 22%.
- Respondentu vidū, kuri mājās sazinās latviešu valodā, šis rādītājs palicis praktiski nemainīgs – šogad 19%, pērn 20%.
- Turklāt šādu konfliktu par "pilnīgi iespējamu" nosaukuši 28% krievvalodīgo respondentu (salīdzinājumā ar 22% gadu iepriekš) un tikai 22% latviešu valodā runājošo (pērn 20%).
- Tajā pašā aptaujā 37% krievvalodīgo aptaujāto atzina, ka gada laikā Latvijas iedzīvotāju attieksme pret krievvalodīgajiem “ir būtiski pasliktinājusies”, latviešu valodā runājošo vidū šādu viedokli atbalstīja 22%.
Droši Latvijā jūtas 51% latviešu (ļoti droši – 4%, drīzāk droši – 47%), 39% cittautiešu (ļoti droši – 7%, drīzāk droši – 32%) un tikai 36% krievu (ļoti droši – 4%, drīzāk droši – 32%).
Savukārt kopumā nedroši jūtas 21% latviešu, 29% cittautiešu un 31% krievu.
"Krievu tautības respondentu atbildes varētu būt viens no indikatoriem, ka 2023. gada datos lielāka nozīme ir iekšējiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, jo pērn 47% jutās droši tāpēc, ka Latvijai nav militāra apdraudējuma, turpretī pēc LSM pasūtījuma veiktajā aptaujā tikai 36% krievu tautības respondentu kopumā jūtas droši," skaidroja Bērziņa.
Tāpat krievu tautības auditorijai ilgtermiņā ir raksturīgi tas, ka tā lielākā mērā neuzskata Krievijas īstenoto politiku par apdraudējumu,
kas izskaidro 2022. gada augstāku drošības sajūtu šajā respondentu grupā pretēji 2023. gada rādītājiem, turpināja pētniece.
Bērziņa akcentēja, ka akadēmijas veiktajā 2019. gada aptaujā par lielākajiem draudiem Latvijas sabiedrībai parasti min veselības aprūpes sistēmu, zemas algas, darba vietu trūkumu un sociālās garantijas, iedzīvotāju skaita samazināšanos, korupciju, imigrāciju, kriminogēno situāciju. Šobrīd nedrošības sajūtu par savu dzīvi varētu radīt nekontrolējamais izmaksu pieaugums.
Uz jautājumu, vai varētu apgalvot, ka divas trešdaļas Latvijā dzīvojošo krievu tādējādi nejūtas droši, ja reiz tādu atbildi nav izvēlējušies, Bērziņa uzsvēra, ka drīzāk nē, jo nedrošības sajūtu pauda kopumā 31% krievu (22% – drīzāk nedroši, 9% – ļoti nedroši). Tam, kādēļ daļai cilvēku bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu vai tie atbildējuši neitrāli (ne droši, ne nedroši), var būt dažādi iemesli.
"Bet, ja šādi skatās salīdzinājumā ar latviešiem, tad var teikt, ka krievu tautības cilvēki lielākā mērā jūtas nedroši, jo starp latviešiem tādu ir tikai 21%," paskaidroja Bērziņa.
Nedroši jūtas teju katra trešā sieviete
Tāpat zīmīgi, ka nedrošības sajūta ir lielāka sieviešu vidū – ļoti nedroši jūtas 6% (vīrieši – 4%), bet drīzāk nedroši – 23% daiļā dzimuma pārstāvju (16% vīriešu). Tātad kopumā 29% sieviešu jūtas nedroši iepretim 20% vīriešu.
Savukārt kopumā droši jūtas 53% vīriešu un 38% sieviešu.
"Par atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm ir grūti pateikt bez cita veida datiem, bet kā hipotēze varētu būt vīriešu subjektīvā sajūta, ka viņi spēs rīkoties gan militāra uzbrukuma gadījumā, gan pratīs tikt galā ar ekonomiskām problēmām," pieļāva Bērziņa.
"Iespējams, ka sievietes jūtas vairāk atkarīgas no ārējiem apstākļiem, kā arī varētu būt ienākumu atšķirības starp dzimumiem, kā arī sievietes varbūt emocionālāk izjūt atbildību par bērniem, veciem cilvēkiem," norādot vēl uz iespējamiem citiem iemesliem, turpināja pētniece.
Jo vecāks, jo nedrošības sajūta pieaug
Līdzīgi varētu būt skaidrojumi arī par atšķirībām vecuma grupās.
"Jauniešiem varētu būt lielāka pārliecība par savām spējām un mazākā mērā ir jāuzņemas atbildība par bērniem un veciem cilvēkiem. Tāpat arī vīrieši un jaunieši lielākā mērā iesaistās militārajā dienestā, līdz ar to viņiem varētu būt augstāka izpratne par to, ko darīt krīzes situācijā, kas palielina drošības sajūtu," sacīja Bērziņa.
Aptauja rāda, ka nedrošības sajūta pieaug līdz ar vecumu, proti, jo jaunāks cilvēks, jo jūtas drošāk Latvijā šobrīd, jo vecāks – jo nedrošāk.
Kopumā visdrošāk jūtas cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī cilvēki 30–39 gadu vecumā. Visnedrošāk jūtas aptaujātie vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
Tikmēr reģionu griezumā uzskatam, ka Latvijā kopumā jūtas droši, visvairāk piekrita Rīgā un Pierīgā dzīvojošie, bet kopumā visnedrošāk jūtas kurzemnieki. Tiesa, visbiežāk atbildi, ka Latvijā jūtas "ļoti nedroši", snieguši Rīgas iedzīvotāji – 7%.
