ĪSUMĀ:
- Visas Latvijas universitātes britu reitingā atrodas starp pirmo un otro tūkstoti.
- Īpaši sāpīgs kritums Rīgas Stradiņa universitātei.
- Šogad mainīti reitinga vērtēšanas kritēriji, tādēļ nav korekti salīdzināt rezultātus ar iepriekšējiem gadiem.
- RSU rektors pauž, ka iemesls meklējams hroniskajā naudas trūkumā.
- Latvijas vājā vieta – pētniecības kvalitāte.
- Finansējums zinātnei stagnē arī Igaunijā.
- Arvien lielāku konkurenci sagādā universitātes Āzijā un Vidējos Austrumos, kas iegulda lielas finanses augstskolās.
- Ir universitātes, kas krāpjas, – pārpērkot izcilus zinātniekus, iegūst augstas pozīcijas reitingos.
Pamatīgs kritums reitingā
Oksforda, Stenforda, Hārvarda – šīs universitātes zina teju katrs, un tās ir savā ziņā kļuvušas par zīmolu. Kāpēc? Jau gadiem šīs universitātes atrodas pasaules augstākās izglītības iestāžu topa augšgalā. Tās absolvē augstas klases profesionāļi un zinātnieki, un, šķiet, īpaša reklāma tām vairs nav nepieciešama.
Dažos šādos topos atrodas arī vairākas Latvijas universitātes. Viens no svarīgākajiem reitingiem ir britu augstākās izglītības izdevuma "Times Higher Education" veidotais reitings. Tajā atrodas četras Latvijas universitātes. Lai arī atrašanos starp 1900 pasaules labākajām augstākās izglītības iestādēm savā ziņā jau varētu vērtēt kā labu rezultātu, topa ietvaros tomēr Latvijai nesokas tik spoži.
Īpaši sāpīgus jaunumus jaunākais 2024. gada reitings nesis Rīgas Stradiņa universitātei (RSU).
"Iepriekšējos gados mēs bijām faktiski vistuvāk kārotajam pasaules labāko augstskolu piecsimtniekam. Mēs bijām starp 500. un 600. vietu, pagājušajā gadā bijām starp 600. un 800. vietu. Bet šogad pirmo reizi tika mainīti analīzes noteikumi, jo analītiķi skatās vairāk starptautiskās pētniecības snieguma ieguldījumu zinātnes universitātē," skaidroja RSU rektors Aigars Pētersons.
Jaunākajā reitingā RSU ierindojas kategorijā zem 1500. vietas. Tā ir tiesa, ka vērtēšanas kritēriji "Times Higher Education" reitingos ir krietni pamainījušies. Šogad ļoti būtisku daļu rezultāta veido sasniegumi zinātnē. Piemēram, viens no svarīgajiem rādītājiem ir zinātnisko publikāciju daudzums un cik bieži tās ir citētas.
RSU pēdējos gados publikāciju daudzums pamatīgi kāpināts, skaidroja Pētersons. Ja 2017. gadā RSU bija 179 starptautiskās publikācijas, tad 2022. gadā – jau 496.
Nesalīdzināmi rezultāti
Tomēr šajā gadā lielāks svars ir arī jauniem kritērijiem, piemēram, cik bieži Latvijas universitāšu pētījumus citē patentos.
Tā kā metodoloģija pamatīgi mainījusies, nebūtu korekti šī gada rezultātus salīdzināt ar iepriekšējiem. To apstiprināja arī "Times Higher Education" reitinga redaktore Elija Botvela.
"Ja metodoloģiskie rādītāji gadu no gada nemainās, tad mēs varam salīdzināt un vērot, kā mainās institūcija. Tomēr, ja rādītāji ir atšķirīgi, ir grūti pateikt, vai reitings parāda izmaiņas institūcijā vai tikai metodoloģijā. Tāpēc nevajadzētu salīdzināt. Mēs iedrošinām skatīties uz šī gada rezultātiem kā uz aktuālāko un precīzāko analīzi augstākās izglītības sektorā," skaidroja Botvela.
Tātad uz šī gada rezultātiem jāskatās nesalīdzinot.
Sekas hroniskajam naudas trūkumam
Tas gan nemaina faktu, ka šogad ar rezultātiem universitātē apmierinātības nav. Rezultāti ir sekas nobadinātai zinātnei, pauda Pētersons.
"Visas Latvijas universitātes atrodas starp pirmā tūkstoša un otrā tūkstoša universitātēm. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka problēma ir sistēmiska.
Problēma attiecas uz augstāko izglītību un zinātni kopumā. Un kā iemesls ir minams hroniski nepietiekošais finansējums augstākajai izglītībai Latvijā," uzsvēra RSU rektors.
RTU: Reitingam ir nozīme studentu piesaistē
Šobrīd visaugstāko vietu topā no Latvijas ieņem Rīgas Tehniskā universitāte, kas to dala ar Latvijas Universitāti. RTU šogad piedzīvoja nelielu kāpumu un uz nākotni skatās optimistiski, tomēr joprojām atrodas kategorijā zem 1000. vietas.
Administratīvais direktors Juris Iljins norādīja, ka šobrīd viens no RTU rektora uzdevumiem ir virzīt izglītības iestādi pretī topa piecsimtniekam. Iljins skaidroja, ka vieta reitingā ir svarīga, ne tikai lai saprastu, kā sniegums izskatās uz pasaules fona, bet arī piesaistītu studentus.
"It īpaši ārzemju studenti. Viņi saka, ka, pirms dodas uz universitāti, viņi skatās, kādās vietās universitāšu reitingos izglītības iestāde atrodas. Vietējie studenti nedaudz mazāk. Bet arī mūsu iekšējās aptaujas rāda, ka ārzemju reitingi ir viena no trīs būtiskākajām lietām, kad students izvēlas, uz kurieni braukt. Divas citas ir pati valsts, uz kuru viņi dodas, kāda ir situācija. Otrs – kāda ir studiju maksa un kvalitāte. Un trešais ir reitingi," pauda Iljins.
Ārzemju studentu īpatsvars arī tiek ņemts vērā universitāšu izvērtēšanā. Šajā rādītājā RTU ierindojas 642. vietā, un šobrīd aptuveni 30% studentu universitātē ir no ārvalstīm. Bez tam ļoti būtiska ir arī dalība starptautiskos pasākumos un konferencēs. Taču, protams, arī tam ir vajadzīga nauda.
Laba vieta topā maksā daudz
Finanses ir īpaši sāpīgs jautājums, jo pēdējos gados universitāšu topos ienāk arī augstākās izglītības iestādes no strauju attīstību guvušajām Āzijas valstīm, atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.
"Tas ir man jau vairākkārt atmiņā nākošais stāsts par "Alisi Brīnumzemē" un skriešanos ar karalieni. Lai saglabātu vietu reitingā, ir jāstrādā ļoti cītīgi, jāskrien no visa spēka. Bet, lai tiktu uz priekšu, ir jāskrien vēl ātrāk. Skriešana uz priekšu ir saistīta ar to, ka reitingos īpaši pēdējos gados nāk aizvien klāt un klāt citas augstskolas," salīdzināja Muižnieks.
Muižnieks norādīja uz vairākām Dienvidaustrumāzijas valstīm, kurās universitātēs tiekot ieguldīti miljardi un universitāšu topi ir padarīti par prioritātēm. Līdz ar to ir skaidrs, ka labas vietas šādos topos maksā daudz.
Valstīm ar nelielu, salīdzinoši lēni augošu ekonomiku sasniegt augstās pozīcijas varētu būt arvien grūtāk. Būtisks ir ne tikai valsts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei, bet arī universitātes spējas, piemēram, pārpirkt augstas raudzes zinātniekus.
Finansējums zinātnei stagnē arī Igaunijā
Runājot par universitāšu reitingiem, augstākās izglītības iestādes Baltijas valstīs nereti skatās uz Tartu Universitāti. Tā jau ilgstoši bijusi "Times Higher Education" topa augšgalā – pēdējos desmit gados ieņēmusi no 400. līdz pat augstajai 200. vietai. Šogad gan vērojams neliels kritums, un prorektore Mari Moora arī norāda uz pieaugošo konkurenci, īpaši no Vidējiem Austrumiem. Tāpēc Tartu Universitātē vērš lielāku uzmanību nevis uz kopējo pozīciju, bet gan atsevišķiem zinātnes rādītājiem.
"Ja rezultāts šajos rādītājos pieaug, bet mūsu kopējais reitings krītas, tad tas nozīmē, ka
ir universitātes, kas savā ziņā krāpjas. Piemēram, Saūda Arābija pārpērk izcilus zinātniekus, un tādā veidā iegūst augstas pozīcijas šajos reitingos.
Viņi ir uzrunājuši arī mani vairākus desmitus reižu starptautiskās konferencēs laikā, kad biju plaši citētu zinātnieku sarakstā," pastāstīja Moora.
Viņa skaidroja – ja sniegums krītas atsevišķos rādītājos, tad gan problēmas ir pašā universitātē. Pašlaik Tartu sniegums stagnē un universitātē vēl vērtēs, kāpēc. Tomēr prorektore pieļāva, ka viens no iemesliem varētu būt arī stagnējošais finansējums zinātnei Igaunijā. Tas jau vairākus gadus ir 1% no iekšzemes kopprodukta, tomēr ar to nepietiek.
Neskatoties uz stagnāciju, Tartu tomēr ir pierādījusi sevi kā ļoti spēcīgu zinātnes universitāti. Moora norādīja, ka milzīga nozīme ir darbam starptautiskajā tirgū, kas dod iespēju sevi ne tikai reklamēt, bet arī piesaistīt finansējumu un augstas klases speciālistus.
Latvijas stiprās un vājās vietas
Diemžēl finansējums ir samilzusi problēma arī Latvijā. 2021. gadā visi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā kopā bija 0,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropas valstīs vidēji tie ir 2,3% no IKP. Turklāt valsts daļa bija tikai 0,27% – tātad krietni mazāk nekā Igaunijā.
Nozares pārstāvji uzsver, ka bez pamatīga finansējuma palielinājuma lielu uzlabojumu nebūs. Turklāt būs arvien sarežģītāk konkurēt arī esošajās pozīcijās.
Par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem pastāstīja Augstākās izglītības departamenta direktors Jānis Paiders:
"Ir nodrošināts nākamā gada budžetā zinātnes bāzes pieaugums. Tas ir paredzēts lielāks, nekā pieaugs mūsu IKP. Pieaugums zinātnei valsts budžetā ir par vairāk nekā 10 miljoniem salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Vai tas ir pilnvērtīgs, lai nosegtu mūsu visas vajadzības zinātnē un ieguldījumu deficītu? Nē."
Tātad Latvijai ir vēl tāls ceļš ejams zinātnes stiprināšanā. Līdz tam arī būtisku pieaugumu reitingos, visticamāk, būs sarežģīti panākt.
Tomēr nozarē akcentēja – augsta vieta reitingā nav pašmērķis. Tā ir iespēja izvērtēt savas stiprās un vājās puses, kā arī reklamēt sevi starptautiskajā tirgū. Latvijas stiprās puses ir, piemēram, ietekmes reitings, kas mēra virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un tajā Rīgas Stradiņa universitāte ieņem augsto 200.–300. pozīciju.
Savukārt vājās puses, pēc Botvelas teiktā, ir saistītas ar pētniecības kvalitāti:
"Nepieciešams vairāk fokusēties uz pētniecības kvalitāti. Ne tikai uz plaši citētu zinātnisko publikāciju daudzumu, bet arī izcilu publikāciju skaitu.
Viena Latvijas universitāšu vājā puse ir tas, cik daudz patentu atsaucas uz universitāšu pētījumiem."
Šo reitingu nozīme pasaulē gan nav viennozīmīga. Strauji augošās konkurences dēļ tiem savus datus vairs neiesniedz vairākas augstas klases universitātes, piemēram, Utrehtas universitāte Nīderlandē, kas vēsturiski bijusi starp 100 labākajām pasaulē.
Latvijas augstākās izglītības iestādēm gan tie vēl var būt noderīgi, jo spēlē lielu lomu izglītības eksportā. Līdz ar to ir būtiski jāstrādā pie pētniecības stiprināšanas ne tikai valsts līmenī, bet arī pašām universitātēm.
