Lazda pastāstīja, ka dzirdīgajiem zīmju valodu apgūt nereti motivē redzētās uzstāšanās melodeklamācijā. "Zīmes skaisti izskatās," vērtēja Lazda, norādot, ka, lai gan, no malas skatoties, var šķist, ka zīmju valoda ir sarežģīta, iedziļinoties ir saprotams, ka zīmes ir loģiskas un nereti veidotas pēc vārda vizuālās būtības.
Vienlaikus Lazda skaidroja, ka zīmju valoda nav vienīgais veids, kā sazināties ar nedzirdīgajiem, jo mūsdienu tehnoloģijas piedāvā arī daudz citu iespēju, piemēram, skaņas pārveidi tekstā mobilajā aplikācijā.
"Nedzirdīgie dzīvo savā pasaulē, bet ļoti vēlas būt redzami un iekļauties sabiedrībā," sacīja Lazda.
Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vorslovs atklāja, ka projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" ietvaros veiktajā pētījumā par nedzirdīgo zināšanām par savām pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem atklāts, ka nedzirdīgajiem joprojām lielākā barjera ir informācijas pieejamība viņiem saprotamā veidā, un pētījuma rezultāti neatklāj neko iepriecinošu par nedzirdīgo zināšanu līmeni. Nepieejamās informācijas dēļ nedzirdīgajiem ir grūtāk iekļauties dažādos sabiedrībā notiekošos procesos.
Vienlaikus Vorslovs norādīja, ka gadu no gada sabiedrība Latvijā pret nedzirdīgajiem kļūst pretimnākošāka un saprotošāka. Ir arī uzņēmēji, kuri ir ļoti pretimnākoši uzņemt nedzirdīgos darbā, bet ir arī tādi, kurus baida komunikācijas barjera.
Ja nedzirdīgo pieņem darbā un viņš sevi labi pierāda, tad "reklāma aiziet tautās ļoti ātri", un cilvēki labprāt pieņem nedzirdīgos darbā, jo viņi ir darbu darītāji, pauda Vorslovs.
Starptautiskās Nedzirdīgo nedēļas laikā no 18. līdz 24. septembrim Latvijas Nedzirdīgo savienība organizēs dažādus pasākumus, tostarp akcentējot problēmas ar nedzirdīgo nodarbinātību un iekļaušanos sabiedrībā. Katra diena būs veltīta savai tēmai, piemēram, pirmdiena būs Nedzirdīgo bērnu tiesību aizsardzības diena, bet sestdien tiks atzīmēta Starptautiskā zīmju valodas diena.
