ĪSUMĀ:
- Deputāti vērtē pilsoņu iniciatīvu noteikt reālus cietumsodus par vardarbību pret dzīvniekiem.
- Sodu politikas apakškomisijas vadītājs Judins: Bargi sodi likuma jau ir, bet tos nepiemēro.
- Komisija vērtēs iespēju atcelt mazāk bargas soda alternatīvas.
- Vērtēs arī iespēju šādās lietās lēmumos iesaistīt dzīvnieku tiesību ekspertus.
- "Ķepu ķepā" pārstāve: Policija nevar būt zinoša par visu, par dzīvnieku aizsardzību jāiesaista eksperti.
- Policija: 5 gadu laikā izmeklētas 264 šādas lietas, kriminālvajāšanai nodotas – 64.
- Prokurors: tiesās - pāris gadījumos minimāli brīvības atņemšanas sodi.
- Prokurors: Probācijas uzraudzība šādiem cilvēkiem būtu jāatstāj.
Komisijas vadītājs: Problēma ir sodu piemērošanas praksē, nevis likumā
Jau šobrīd likums paredz brīvības atņemšanu par vardarbību pret dzīvniekiem, bet to piemēro reti, jo ir vairāki alternatīvi sodi, kas nav samērīgi ar cietsirdīgo nodarījumu pret dzīvnieku.
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" secināja, ka atbildība par vardarbību pret dzīvniekiem ir jānostiprina un otrdien, 17. oktobrī, komisijas sēdē nolemts šo jautājumu virzīt tālāk.
Tiesa, nosakot, ka iedzīvotāju iniciatīva jāpapildina ar jauniem priekšlikumiem.
"Problēma šeit nav ar likumu, jo arī tagad brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem ir paredzēta," norādīja Judins.
"Problēma ir ar to, ka praksē bieži piemēro ļoti vieglu sodu un, ja mēs redzam, ka likumu nepiemēro tā, kā vajadzētu, tad vienkārši norādīt, ka likumā ir arī cietumsods paredzēts, ar to vien nepietiek," skaidroja komisijas vadītājs.
"Mēs gribam izvērstu risinājumu. Runa var būt par alternatīvo sodu skaita samazināšanu," sacīja Judins.
"Probācijas uzraudzība var palikt, bet, piemēram, sabiedrisko darbu piemērošana šādos gadījumos ir apšaubāma. Lai šādus nodarījumus vairs neuzskatītu par maznozīmīgiem, tie ir nopietni," pauda Judins.
"Ķepu ķepā" pārstāve: Nereti lietvedības neaiziet līdz galam
Tāpat Saeimas apakškomisijā rosināts vērtēt arī grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai vairāk sodu lēmumos iesaistītu arī dzīvnieku tiesību ekspertus.
Iniciatīvas autore, dzīvnieku aizsardzības biedrības "Ķepu ķepā" pārstāve Gundega Bidere stāstīja, ka vairākos pēdējā laikā ar vardarbību pret dzīvniekiem saistītos spriedumos piespriestais sods vainīgajiem nav bijis samērīgs, kas veicina nesodāmības sajūtu šīm varmākām.
Salīdzinoši reti vispār tiek ierosināts kriminālprocess par nežēlību pret dzīvnieku, tie parasti ir administratīvi sodi.
Arī biedrībai šobrīd ir vairākas tiesvedības par saimnieku cietsirdību pret dzīvniekiem, tostarp par kāda suņa saduršanu un palīdzības nesniegšanu, par vēl trīs citu suņu nobadināšanu, kā arī par veselības novājināšanu kādam no biedrības adoptētam zirgam, kuru rezultātā nācies eitanizēt.
Pēc otrdienas diskusijas Saeimā Bidere sacīja:
"Ja cilvēks vienreiz noslīcina kucēnus un otrreiz nožņaudz suni ar striķi, un viņam par to piemēro tikai piespiedu darbus, tad tas nav ne audzinoši, ne arī pārējai sabiedrībai par biedu."
"Ļoti bieži šīs lietvedības neaiziet līdz galam, jo, būsim godīgi, Valsts policija nevar būt visās situācijās eksperti. Par dzīvnieku aizsardzību, līdzīgi kā tas ir ar bērniem, ir jāpiesaista eksperti no malas, lai varētu izprast, kas īsti ir noticis un kā tās situācijas ir risinājušās," norādīja Bidere.
Tāpat diskusijā iezīmētas situācijas, ka varmākām bieži nav liegts atkārtoti kļūt par dzīvnieku saimniekiem.
No 14 lietām – tikai pāris gadījumos "minimāli brīvības atņemšanas sodi"
Tikmēr Valsts Policijas pārstāve Agita Ozola apakškomisijai norādīja, ka kārtības sargi nesaskaras ar problēmām sodu piemērošanā un šobrīd izmeklēšanā ir 72 procesi, kas saistīti ar iespējamu vardarbību pret dzīvniekiem.
Statistika liecina, ka piecu gadu laikā par šiem pārkāpumiem policijā uzsākti 264 kriminālprocesi, no kuriem kriminālvajāšanai nodoti vien 64.
Savukārt Prokuratūras pārstāvis, prokurors Uvis Kozlovskis iezīmēja, kāda tālāk bijusi šo lietu virzība, kas gan arī liecina par minimāliem sodiem.
"Prokuratūrā šajā pārskata periodā ir bijušas 14 lietas, kurās piemērot priekšraksti – deviņos gadījumos sabiedriskie darbi un piecos naudas sods," informēja prokurors.
"Un tuvu šim pašam skaitam tika nosūtīts uz tiesu, un tur savukārt tie sodi variējās no naudas sodiem līdz sabiedriskiem darbiem, un pāris gadījumos minimāli brīvības atņemšanas sodi. Taču ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas mērķis ir lielā mērā atteikties no alternatīvajiem sodiem, tad es īsti nevaru tam piekrist, jo probācijas uzraudzība būtu adekvātāka šiem cilvēkiem, kas ir mazliet varmācīgi, jo notiek darbs ar viņu domāšanu, kas varētu būt daudz efektīvāk nekā cietumsods," norādīja prokurors.
Portālā manabalss.lv kopumā savākti vairāk nekā 30 tūkstoši parakstu iesniegumam par reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām.
Arī Tieslietu ministrijas darba grupa izvērtēs šo iedzīvotāju iniciatīvu, un novembra vidū konkrētus priekšlikumus plānots apspriest Saeimas apakškomisijā.
