Nav zināms, vai sēde atkal nenotiks
Rēzeknes domes valdošā politiskā partija "Kopā Latvijai", kuru vada šobrīd atstādinātais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, vairs neslēpj savu vēlmi panākt domes atlaišanu un jaunas ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā. Lai paātrinātu atlaišanas procesu, pozīcija jau neieradās uz divām sēdēm, jo, kā paredz likums, Saeima var atlaist domi, ja trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās deputātu kvorums.
Uz jautājumu, vai ceturtdien domes sēdē piedalīsies, partijas "Kopā Latvijai" deputāti izvēlējās neatbildēt.
Ceturtdien notiks trešā sēde, taču tā nepieliks punktu domes atlaišanā, jo korekcijas "Kopā Latvijai" plānā ieviesa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, norādot, ka likumā izšķirošā daļa ir "var tikt atlaista", taču tas neesot obligāti.
Līdz ar to, kamēr ministrija sagaida, ka Rēzeknes deputāti pilnvērtīgi atsāks darbu vai noliks deputātu mandātus, paši pozīcijas deputāti gaida Saeimas lēmumu.
Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") sacīja: "Ja nebūs kvoruma, ja nebūs pa to laiku pieņemts Saeimā likums par domes atlaišanu, tad nākamā domes sēde notiks nākamnedēļ, piektdien. (..) Ja mēs salīdzinām iepriekšējās domes sēdes darba kārtību, kur bija padsmit jautājumi, tad tagad runājam par darba kārtību, kas sastāv jau no vairāk nekā 20 jautājumiem. (..) Attiecībā uz lēmumprojektu skaitu, tur nav nekādu ierobežojumu. Viss ir atkarīgs vai nu no tā, kad notiek domes sēde, vai cik ātri domes vadība tiks pārņemta."
Nenotikušās sēdes neesot traucējušas pašvaldībai nodrošināt pakalpojumus
Savukārt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Raimonds Olehno, skaidrojot, cik pilnvērtīgi pašvaldība var strādāt bez domes lēmumiem, norādīja: "No manas puses būtu nekorekti dot kādu vērtējumu politiskās varas lēmumiem. No administrācijas puses, no domes pakļautības iestādēm visi jautājumi tika sagatavoti izskatīšanai domes komitejās un domes sēdēs; vai tās notiks, vai viņi skatīs šos jautājumus, – es nevaru šo komentēt."
Pilnvērtīgas domes sēdes nav notikušas kopš 19. oktobra. Mēra pienākumu izpildītājs Stecs skaidroja, ka tas nav traucējis pašvaldībai turpināt nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus.
Esot arī rasts finansējums algu izmaksai līdz gada beigām.
"Pirmais, tas ir pārpilde iedzīvotāju ienākuma nodokļa, mūsu gadījumā tas ir 600 tūkstoši eiro līdz gada beigām, kas tiks papildus piešķirti, otrs ir 854 tūkstoši eiro, kas ir pēdējo gadu procentu maksājums mūsu saistībām. Šī summa tiks pārcelta uz turpmākajiem periodiem – tā arī ir nauda, kas nāks klāt. Lai nosegtu visu, kas ir vajadzīgs, lai pildītu autonomās funkcijas, pilnīgi pietiek," sacīja Stecs.
Opozīcija gan norādīja, ka naudas trūkuma problēmu tas neatrisinot.
Domes deputāte Ināra Groce ("Latvijas Reģionu apvienība/Latgales partija") pauda: "Par zemūdens akmeņiem mēs varam minēt tos, ka ir atliktie maksājumi un maksājumi, kuri ir pārlikti uz nākamajiem gadiem, kā piemēram, norēķini par pakalpojumu sniegšanu. Te varētu minēt arī tos piemērus, kad nav samaksāts uzņēmējiem par paveiktajiem darbiem būvniecības procesā, un, protams, jautājums paliek, kā būs tālāk ar šiem investīciju projektiem, kur arī ir maksājumi, kuri būtu jāsamaksā par paveiktajiem darbiem. Tie ir tie zemūdens akmeņi, ka tomēr šie visi maksājumi netiek veikti. Es domāju, ka finansējuma pietiek tikai pašiem nepieciešamākajiem darbiem, tas ir algu samaksai un vismaz, kā bija solīts, apkurei un komunālajiem maksājumiem pašvaldības iestādēm."
Daļa pilsētas iemītnieku nonākuši ķīlnieka lomā
Situācijas ķīlnieki šobrīd ir pilsētas iedzīvotāji.
Rindā uz izskatīšanu gaida 25 darba kārtības jautājumi, lielākā daļa no tiem par dzīvokļu piešķiršanu, sociālajiem jautājumiem un zemes lietām.
Pilsētvides un attīstības pārvaldes Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Natālija Kuzņecova stāstīja: "Salikti jautājumi par atsavināšanu, viens jautājums par iznomāšanu, tad trīs mērniecības firmas iesniegtie zemes ierīcības projekti apstiprināšanai, viens par adreses piešķiršanu. Tādi tie lēmumi. Jā, kamēr lēmumu nav, procesi ir apstājušies. (..) Jā, iedzīvotāji zvanījuši, bet situāciju sapratuši. Cilvēki saprot, ka viss būs, tikai ar laiku. Vajadzēja vienam otram skaidrot, bet pagaidām sūdzību nav."
Latvijas Radio uzrunātie rēzeknieši sacīja:
"Nu, ko darīt, kā ir, tā ir."
"Nu bez gala tā nevar būt. Pilsētai tas nav labi. Pilsētas seja republikā izskatās vispār nelabi. Vispār nenormāls kaut kas."
"Nu, droši vien tā nedrīkst strādāt, laiks iet, dažādi lēmumi jāpieņem, dažādas vajadzības, nu, nav tas normāli."
Risinājumu, kā izskaust deputātu apzinātu nepiedalīšanos domes sēdēs, trešdien meklēja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Viens no priekšlikumiem ir izdarīt grozījumus Pašvaldības domes deputāta statusa likumā, nosakot, ka ne tikai pati dome var anulēt deputāta mandātu, bet arī pašvaldības vēlēšanu komisija, ja konstatēts, ka deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav ieradies domes sēdē. Tiks izskatīti arī citi priekšlikumi, un par labāko risinājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija balsos 22. novembra sēdē, bet jau dienu vēlāk tas tiks nodots izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā. Grozījumus esot plānots izskatīt steidzamības kārtā jeb divos lasījumos.
KONTEKSTS:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") izdevusi rīkojumu par Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanu vairākus mēnešus pēc tam, kad tapa zināms, ka pašvaldība nonākusi smagā finansiālā situācijā.
Rēzeknei izdevumu segšanai šim gadam pietrūkst vairāku miljonu eiro. Pašvaldība sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Valsts kontrole paziņoja, ka veiks revīziju pašvaldībā.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Iespējamos finanšu pārkāpumus Rēzeknes domē izskatīs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Rēzeknē valdošās partijas "Kopā Latvijai" valde uzskata, ka vienīgā pareizā reakcija uz Bartaševiča atlaišanu būtu paātrināt domes atlaišanas procesu un gatavoties ārkārtas vēlēšanām, kas varētu notikt 2024. gadā un kurās partija noteikti startēšot. Šī iemesla dēļ partija jau divas reizes nav sanākusi uz domes sēdi, kā rezultātā tā nav notikusi.
Ja domes sēde nenotiks trešo reizi, Saeimai būs tiesības domi atstādināt, tomēr Bērziņa aicinājusi deputātus mandātus nolikt pašiem.
