Latvijas Ceļu satiksmes noteikumi nosaka: ja bērna augums nepārsniedz 150 cm un viņš nav sasniedzis aptuveni 12 gadu vecumu, tad, braucot automašīnā, bērnam ir jāatrodas svaram atbilstošā autosēdeklītī vai paliktnī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.
Tomēr, kā rāda CSDD veiktās aptaujas dati – 28% vecāku, braucot automašīnā, ļauj bērniem nepiesprādzēties un neizmantot autosēdeklīti vai paliktni.
"Labā ziņa ir tā, ka, protams, vairums vecāku ievēro šos noteikumus un rūpējas par savu bērnu un jauniešu drošu pārvadāšanu transportlīdzeklī," norādīja CSDD Komunikācijas departamenta vadītājas vietnieks Mārtiņš Mālmeisters.
Aptaujā secināts, ka 66% nekad neļauj bērniem braukt automašīnā, neizmantojot vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti vai paliktni, taču 11% vecāku bieži atļauj bērniem, braucot automašīnā, neizmantot autosēdeklīti, tikmēr 17% to ļauj dažreiz.
"Iemesli ir dažādi, visbiežākās atbildes ir tādas, ka bijusi steiga, bērnu iegansti, ka viņi negrib būt piesprādzēti, ka viņiem nav ērti, nelielais attālums, kas ir jāveic ar transportlīdzekli, bet nu neviens no šiem nav attaisnojums tam,"
teica CSDD pārstāvis.
Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics atzina, ka, lai gan ir vecāki, kas neapzinās vai neaizdomājas, ka bērniem ir nepieciešams autosēdeklītis, tomēr diemžēl ir pietiekami liela daļa, kas apzināti riskē ar bērnu drošību.
"Ja jūs neesat piesprādzējies, vai arī nereti bērni mēdz no šīm drošības jostām izlīst ārā, tad tajā brīdī traumas ir ļoti, ļoti smagas. Turklāt jāatceras, ka arī ātrums, kas mums ir pieļaujams pilsētvidē, tad arī, piemēram, šie 50 km/h ir ļoti liels ātrums kā trieciens, ko saņem bērna ķermenis.
Bērns ir tas, kurš pats sevi pasargāt nevar, tad nu pieaugusī persona ir tā, kurai jāuzņemas atbildība un kura var ar savu priekšzīmi parādīt, kā mēs varam droši piedalīties ceļu satiksmē," sacīja Rinkevics.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pieredze liecina, ka bērni, kuri tiek pārvadāti automašīnā bez autosēdeklīša, negadījumos visbiežāk gūst politraumas, traumējot iekšējos orgānus, mugurkaulu un galvu.
"Trakākā lieta, no kā mēs vienmēr baidāmies un kam šis aprīkojums vispār ir domāts, ir tas, ka, ja gadījumā notiek sadursme, bērnam ir jāpaliek tajā vietā, kur viņš sēž, respektīvi, savā autosēdeklītī, jo ir pierādīts, ka bīstamākās traumas iegūst tieši tad, ja cilvēks nav piesprādzējies, un trakākais, kas var notikt, ir tas, ka tas bērniņš sadursmes brīdī izlido uz priekšu, izlido reizēm pat cauri priekšējam stiklam un aizlido vairākus metrus uz priekšu, respektīvi, viņš tiek izgrūsts, izsviests no mašīnas ārā, un tas ievērojami pastiprina traumu smagumu, kas ir iespējams," atzina BKUS ķirugs Jānis Upenieks.
Aptauja veikta CSDD, Bērnu slimnīcas un Valsts policijas uzsāktās kampaņas "Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme" laikā, un tajā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni vecumā līdz 14 gadiem.
