Janvāra pirmajā nedēļā Latvijas Radio ēkā bija izveidojies sadūmojums, kura dēļ no ēkas sākās cilvēku evakuācija. Attiecīgi tika pārtraukti raidījumi, kas skanēja tiešajā ēterā.
Tagad, situāciju komentējot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis atzina, ka Latvijas Radio ir nepieciešams precizēt iekšējo regulējumu, kas pateiktu, kas un kurā brīdī ir jādara. Viņš norādīja, ka šī situācija nebija valsts apdraudējums, bet gan lokāla ārkārtas situācija, kas primāri paredzēja darbinieku evakuāciju.
Lai gan šajā situācija, viņaprāt, pietiekami operatīvi nodrošināta klausītāju informēšana radio ēterā, tomēr to varēja darīt jau agrāk. Tiklīdz tiek pieņemts lēmums par evakuēšanos, esot paralēli jāpieņem lēmums arī par ārkārtas informēšanu ēterā. Tiesa, Siksnis arī norādīja, ka padome esot pārliecinājusies, ka gadījumā, ja valstī būtu ārkārtēja situācija, no Latvijas Radio puses būtu cita reakcija un izstrādātais mehānisms darbotos.
Arī Latvijas Radio valdes locekle Ieva Aile atzina, ka pieredze pēc situācijas ir gūta un ir skaidrs, kas būtu jāuzlabo. Piemēram, pēc katras trešās dziesmas būtu jāiekļauj informatīva ziņa ar paskaidrojumu, kas ir noticis Latvijas Radio ēkā.
"Jau šobrīd tajos plānos ir precīzi algoritmi uzrakstīti. Valdes priekšsēdētājs pieņem lēmumu par alternatīvās apraides iedarbināšanu, par izmaiņām programmā pieņem lēmumu Latvijas Radio 1 direktors kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītāju. Tas, kas ir jāsaprot, – šī situācija neklasificējās kā darbība vai rīcība darbības nepārtrauktības nodrošināšanai tāpēc, ka radio nams nebija apdraudēts tādā izpratnē, ka no radio nama nevarētu turpināt raidīt programmas, tikai ierasto programmu vietā skanēja mūzika. Tas, ko mēs izdarīsim, –
mēs šajā iekšējā dokumentā ieliksim vēl salīdzinoši nebūtiskos gadījumus, arī tur paredzot algoritmu, – kurš, kādā secībā, cik ātri pieņem lēmumus,"
sacīja Aile.
Arī Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede komisijas sēdē uzsvēra – ja televīzija nonāktu līdzīgā situācijā, tad spētu raidīt ēteru attālināti un skatītājiem būtu pieejama informāciju par to, kas ir noticis.
Abu sabiedrisko mediju pārstāvji gan atzina, ka būtu nepieciešamas praktiskās mācības, kas trenētu dažādu lēmumu pieņemšanu.
Tikmēr deputāts Igors Rajevs no "Apvienotā saraksta" vērtēja, ka notikumam ir pievērsta pārspīlēta uzmanība un arī tā nozīmīgums ir pārspīlēts, jo apdraudējums un problēma nav bijusi tik liela. Vienlaikus, viņaprāt, ir bijusi kļūda radio iekšējā organizācijā, kas tagad liek to pārrunāt, izdarīt secinājumus un veikt noteiktus uzlabojumus, lai šāda situācija vairs nebūtu iespējama.
Deputāts arī vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai piedalīties plašāka mēroga mācībās, kurās tiktu izspēlētas dažādas situācijas. Attiecīgi nākotnē visiem būtu skaidrs, kā rīkoties.
"Ir ļoti labi, ka tāds notikums ir noticis tagad, nevis kaut kādā sarežģītākā situācijā.
Mums ir iespēja pieņemt pareizos lēmumus un koriģēt savus darbības algoritmus, kurus darīsiet tad, kad tas patiešām būs vajadzīgs. Tāpēc šeit, es domāju, ka visi ir jānomierina, ka, jā, situācija notika tāda, kāda tā notika, mēs izdarījām pareizos secinājumus un mēs mainījām, uzlabojām šīs lietas. Saku paldies, ka jums ir izvēlēta mūzikā džezs, nevis Pētera Čaikovska "Gulbju ezers", jo mana vecuma cilvēkiem tas radītu nepareizās asociācijas par to, kas notiek valstī," piebilda Rajevs.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio ēkā 5. janvārī sadūmojuma dēļ ap plkst.13.30 notika darbinieku evakuācija un ētera raidījumi pārtraukti līdz drošai pārraižu atsākšanai. Pirmais radio ārkārtas paziņojums ēterā par Latvijas Radio ēkā notiekošo izskanēja plkst. 15.16 un pēc tam turpinājās aptuveni ik pēc 15 minūtēm. Pirms plkst.16 ugunsgrēks Latvijas Radio ēkā lokalizēts un darbiniekiem ļauts atgriezties darba telpās.
SEPLP lūdza Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ. Radio vadībai prasīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās. Padomes ieskatā šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana pēc iespējas īsākā laika posmā, lai klausītāji saprot, kas notiek.
Par ētera pārrāvumu neapmierinātību pauda arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš, reaģējot uz notikušo, pirmdien tikšanos ar SEPLP priekšsēdētāju Jāni Siksni un padomes locekļiem Sanitu Upleju-Jegermani un Jāni Eglīti.
